Es zinu ka ļoti daudziem mani skumjie raksti ļoti krīt uz nerviem bet gribu atgādināt ka šos rakstus dažreiz es rakstu ar asarām acīs jo tā ir daļa no manis.Un es vienkārši gribu padalīties ar kādu savās izjūtās gribu tam īpašajam cilvēciņam pateikt to ka viņš nav viens pats ka esmu kaut kur šajā sasodīti lielajā pasaulē ar viņu.Un ka es daļēji jūtos tāpat kā viņš.Tātad ar ko lai sāk.Lai kam jāsāk ar to ka daļēji depresija ir mūsu pašu izvēle.Jo ja mēs šodien izdomāsim ka gribam būt bēdīgi tad iespējams ka mēs tādi arī būsim.Varbūt arī nē.Vēl vēlos pateikt ka manuprāt tiem kas sirgst ar depresiju ir lailāka iespēja krist alkahola atkarībā.Skumji vai ne?Tā diemžēl notiek ka mēs domājam ka ar alhokolu visas problēmas pazudīs un mēs jutīsimies labāk bet tā nav tās problēmas jau nekur nepazūd mēs tikai piezeramies un nākamajā dienā mokamies ar kārtīgām paģirām.Un atkal jūtamies slikti.Pirmo reizi es tā kārtīgi piezēros savos nieka 15 gados.Tas bija 2017 gada vasarā 24 jūnijā.Es nonācu bērnunamā un pēc tam mani ievietoja valmieras krīzes centrā uz kādu laiku lai varētu atgūties.Bet nākamjā dienā es no turienes paņēmu vagu jeb aizbēgu.Es klaiņoju pa valmieru meklējot kādu kam pajautāt kādu cigareti.Nonācu līdz veikalam Superneto kur stāvēja simpātisks blonds puisis ar cigareti rokās.Es pasmaidiju un piegāju viņam klāt lai palūgtu cigareti.Viņš man to iedeva kamēr mēs abi pīpējām mēs sākām runāt un viņš piedāvāja kopā iedzert jeb piedzerties.Es kā naiva muļķīte piekritu jo sapratu ka man tik un tā nav kur palikt pa nakti un atpakaļ un centru es netaisijos iet.Mēs gājām un pa ceļam dzērām divlitrīgo alu no kura es diezgan pamatīgi piedzēros.Jeb īsāk sakot es tā piedzēros ka pamodos slimnīcā ar melnu bildi par iepriekšējo nakti.Un tajā momentā es sāku raudāt jo sapratu ka varbūt tas puisis varēja mani izvarot jo diemžēl es neko neatcērējos kas bija noticis.
Tagat sēžot un domājot sapratu ka nekad vairs tā nerīkošos.Es jums silti iesaku ja jūs esat nepilngadīds labāk nedzerat jo tas tikai pasliktinās visas problēmas ar kurām jums jāskarās pluss jums var izveidoties diezgan dziļa atkarība un pati pēc pieredzes varu pateikt cik grūti ir tikt no tās vaļā.Man nācās 6 mēnešus iziet motivācijas programu un rehabilitāciju lai tiktu no tā visa vaļā.Tgat godīgi sakot nēesmu lietojusi alkoholu no 3 septembra.Un varu teikt ka arī turpmāk netaisos to lietot.
