Mans jaunais moto drīz skanēs: "Esmu par taisnību un es to panākšu.". Ļoti lūdzu visus par šo tēmu aizdomāties. Vardarbība mūsdienās ir ļoti izplatīta gan pret dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Skolās tā jau ir kā infekcija vai vīrus. Mūsdienu jaunatne sāk pamazām degradēties. Ja, vēlaties varat mani nolikt pēc pilnas programmas, bet es neapstāšos. Un ja, kāds ir manā pusē, tad rakstiet. Kopā varam panākt daudz!
Šodien man sanāca aizdomāties par cilvēku attieksmi vienam pret otru. Skolās, pagalmos un citur. Kādēļ cilvēkiem patīk otram darīt sāpes? Kur tādi rodas? No malas jau skatoties noteikti viss liekas baigi kruti kādu pakaitināt vai pazemot. It īpaši jau esot bariņā, lai izceltos.
Domājat, ka tāpat visi to aizmirsīs, bet vai Jūs esat aizdomājušies kā jūtas tas cilvēks, kuram Jūs esat to slikto vārdu pateikuši? Un kļūdāties, ja domājat, ka to aizmirst, jā varbūt apkārtējie to visu aizmirst, bet ne, tas cilvēks pret kuru tas viss bija vērsts.
Viņš to neaizmirsīs ne pēc dienas, ne mēneša, ne arī 16 gadiem. Viņš to visu atcerēsies visu savu mūžu. Tas vilksies līdzi kā ēna gadiem, kamēr cilvēks salūzīs.
Cik vēl pašnāvības ir nepieciešamas, lai tie, kas ver muti vaļā apjēgtu, ka tas ir viņu rīcības dēļ? Jūsu rīcība nogalina. Pie Tam arvien biežāk.
Ja, Tev tas cilvēks nepatīk, tad neskaties uz viņu un nekontaktējies. Tikai never vaļā muti, lai kādu sāpinātu. Pašnāvība patiesībā ir izejas neredzēšana. Kad cilvēks vairs neredz jēgu dzīvot, jo kāda jēga turpināt vilkt to nolādēto dzīvi, ja tāpat viņam dzīvē nav nekā laba un visi dara pāri. Un ja kāds to izdara tavu vārdu vai rīcības dēļ tad vari uzskatīt, ka nogalināji cilvēku…Skarbi, bet fakts.
Tādēļ pirms verat vaļā muti, padomājiet vai tas ir tas ko vēlaties panākt. Un vai labāk nebūtu paklusēt.
# PRETVARDARBĪBU!
