***
Nav tā, ka baigi bieži ar mikroautobusiem kaut kur brauktu, bet šonedēļ norisinājās ikgadējais festivāls „Prozas lasījumi”, tāpēc teju katru dienu bija jābrauc uz Rīgu. Un nav jau tā, ka baigi gribētos rakstīt šādus negatīvus ierakstus, taču reizēm vajag. Un šoreiz raksts ir par trīs epizodēm ar Vecumnieku autobusa šoferiem. Labi, ja vienreiz gadās, tad to vēl var paciest, bet, ja trīs reizes pēc kārtas, trīs dažādi mikroautobusa šoferi taisa sūdus, tad to nevar atstāt neuzrakstītu...
Pirmā epizode. Bija ceturtdiena, plkst. 16:23. Divas pieturas no Baldones mēs kopā ar sievu iekāpām Vecumnieki-Rīga mikroautobusā. Sievai kopš septembra ir tā studentu un daudzbērnu ģimenes atlaide, kura ļauj braukt ar 90% ietaupījumu. Kad iekāpām, šoferis pilnīgā vienaldzībā un neapmierinātībā sēdēja savā krēslā un skatījās uz sievas kartēm it kā pirmo reizi ko tādu būtu redzējis. Neko neteikdams, viņš pie sevis norūca un negribīgi izsita sievai biļeti. Pēc tam bija mana kārta maksāt par braucienu. Un arī šo biļeti šoferis negribēja dot tāpat vien un, atdodot man atlikumu, biļeti vienkārši saņurcīja un iespieda man plaukstā ar visu sīceni. Nodomāju, ir nu gan neapmierināts šoferis. Kāds pat teiktu: „Impotents!”
Otrā epizode. Sestdienas vakars, plkst. 19:10. Sieva dodas uz galapunkta pieturu, kura atrodas vienas minūtes gājienā no mājām. 19:18 tur jāpiestāj mikroautobusam Vecumnieki-Rīga. Izejot no mājas, redzams, ka mikroautobuss jau pametis pieturu un dodas Rīgas virzienā. Sieva sašutusi par radušos situāciju un ceļa malā mikroautobusu tomēr nostopē. Drīz pēc tam viņa man zvana un saka, ka šoferis esot kaut kāds kretīns. Šis esot sūdzējies par sīknaudu (19 centiem), ar kuru sieva maksāja par braucienu, sakot: „Tev jau tā ir maz jāmaksā un pat tad nevar ar normālu naudu samaksāt!” Uz to sieva ņēmās šim pārmest priekšlaicīgo aizbraukšanu, bet šoferis tik nosaka, ka uz pieturu esot jāiet 8 minūtes ātrāk.
Trešā epizode. Svētdienas rīts, 10:15. Negribīgi esmu pamodies un dodos uz Baldones centra pieturu, kurā jau stāv Vecumnieki-Rīga mikroautobuss. Eju klāt, kāpju iekšā, pirms tam palaižot citus pasažierus, pārsvarā sievietes. Kad samaksāju par savu braucienu, šoferis vienkārši nober man rokā sīceni un dodas ceļā. Biļeti viņš tā arī nevienam no braucējiem neizsniedz. Un tikai pēc tam es sāku domāt par to, ka man būtu vajadzējis viņam ko teikt, ka tā ir totāla valsts apkrāpšana, appisiens. Bet rīts dara savu un par to visu es sāku domāt tikai mirkli vēlāk...
nu lai jau...
) 
