***
Vienpadsmitā daļa
Vīraks, filma, tēja un draugi ... kā man patīk šādas dienas ... nebūtu jau slikti, ja nebūtu jūtamas iesnas un pat iespējams, temperatūra, ko nu, knapi sākusies skola, un esmu jau slimiņa.
Domāju pie sevis, kur prāts skolai ļaut pa šādu vēslu laiku, lai gan ceturdien bija tik auksti, ka pat trīcēja zobi, laukā sportā skriet kārtējos kilomentrus. Un vēl bāžas virsū, ka jāģerbjas atbilstoši laikam ... kur nu vēl pufaikas uzvilkt, jo tā jau viena un maksimāli beizāki džemperi, zābaki, cimdi ... Pietrūka tikai vēl cepure un šalle, lai tiešām būtu silts, bet tāpat sals, un tagad jūtamas sekas, pēc skolas spēku naudas taupīšanas mēginājuma.
Esmu saslimusi, tik pāris minūtes vajadzēja, ka imūnsistēma atkal aizgājusi pasteigāties, kas tai nekaišs.
Un šonakt, murgi un murgi ... atkal tas pats, kas toreiz, guļu gultā un viņš ienāk ... par laimi, pamodos un paspīdināju gaismu, un sapratu, ka murgi ir tikai murgi, un nav par ko uztraukties.
Vēl vakar iepazinos ar kādu puisi, ilgi sarakstījāmies, pārkāpu savas bailes robežas, jo man viņu ieteica draudzene ... pie sevis apdomāju, ka iespējams bailes ir no dažiem, kuriem nespēju uzticēties vai tieši otrādi, uzticos un tad parauj šņorīti, un viss mainās, patiešām, uz citu pusi.
Vēlos izdarīt ko traku un baisu, nolēmu, ka jābrauc uz šausmu māju, tā ir, pat spoku trase tam nestavot klāt, kā stāstīja man draugs.
Nolēmu, ka grāks būtu nepamāģināt un tad jau redzētu kām būtu, smiegšana, bļaušana un lamāšanās no manas puses, jo mani izgājieni bieži vien sasmīdina visus, vai tieši otrādi, nobaidas no manis vairāk, nekā no efektiem ... smieklīgi.
Šovakar, ceru būs labi pavadīts vakar un atkal nostāšos un kājām no jauna, lai nākamo nedēļu skolā, kas būs šausmīgi, paskatoties lekciju sarakstu, lai turpinātu sev iemīto ceļu, un ciest no kritikas, jo dusmas pret šo cilvēku vēl nav pazudušas, tās atkal, un atkal uzrodas, līdz uzsprāgšu sevī, un mainīt neko vairs nevarēs.
*Laura Black*
