Reiz viņš mani uzrunāja un teica:
...dažreiz es pārāk daudz laika veltu vienkārši ejot pāri ielai, skatoties pa labi vai pa kreisi. Pārāk daudz laika sanāk veltīt steigai un paspēšanai. Pārāk daudz sanāk runāt par svešiem un citiem, vērot tos un kritizēt. Pārāk daudz laika veltīt sevis žēlošanai un nožēlai par neizdarīto laikā un vakardienā. Pārāk daudz laika es veltu cenšoties mainīt apkārtējos cilvēkus, viņu ieradumus un izskaust viņu niķus.Pārāk daudz laika sanāk pavadīt skatoties debīlus seriālus un komentējot bezjēdzīgus rakstus internetā'. Pārāk daudz, pārāk....
Pati galvenā traģēdija ir tā, ka to visu darot, iemanos aizmirst par sevi. Pats par sevi esmu aizmirsis, un izturos pret sevi kā pret pašsaprotamu bioneloģisku lelli, kurai jau viss tā pat kaut kā jau, kaut kad jau notiks...
Vienā brīdī tavi sapņi sabrūk, izplēn, izkūp gaisā, jo Tu tiem vairs netici, vai tev nav laika ticēt, vai kāds pateica, ka tie ir stulbi, nereāli, muļķīgi un ,kas pats skumjākais - tu tam noticēji.
Palaidu savu dzīvi un likteni pašplūsmā, atsakoties no sapņiem, jo tā jau ir pārāk grūti dzīvot, jāmaksā komunālie, par īri, par valsts parādiem, par saviem parādiem, par neesošiem parādiem. Tik daudz paša radītu grūtību un problēmu. Kādi te vairs sapņi? Kādi mērķi! ? Un cilvēks bez mērķa un sapņa, kas jau kopš dzimšanas sniedzis iekšējo enerģijas avotu un jaudu realizēt sevi dzīvē, sāk izsīkt, kas noved pie visskumjākajiem rakstnieku stāstiem.
Cilvēks bez sapņa ir kā auto bez degvielas!
Ieklausieties!
Jums ir viss, kas nepieciešams. Visas labākās lietas pasaulē mums tiek iedotas par velti, bet bez sapņa un mērķa - tam nav nekādas nozīmes un jēgas. Cilvēks bez sapņa ir bezjēgā dreifējošs kuģis okeānā, kurš varbūt kādreiz arī atdursies pret jauno krastu, bet tas jau nav svarīgi. Savā bezjēgā, tas to pat nepamanīs. Un kā nu ne, to ir grūti pamanīt.
Katru dienu mums garām paiet daudz svešu cilvēku.. Tiem šķiet, ka zin, ko dara.Viņiem šķiet, ka tiem ir mērķi un sapņi.... - patiesībā viņu vienīgais sapnis ir eksistēt!!! Eksistēt nevis dzīvot, mīlēt, baudīt, izzināt, iemācīties, saprast, meklēt, piepildīt, realizēt, būt! Kā es, arī viņi skrien uz darbu un pelna kādam citam naudu, citam, bet ne sev. Tie līdzīgi man neatzīst vai negribīgi atzīt, ka tiem nav lielu mērķu un skaistu sapņu - vai arī sapņi ir , bet jau pašā sākumā viņi tiem netic. Netic , ka tie jel kad var piepildīties, kas protams ir vienāds ar NEVAR.
Lūk formula : Neticu = Nevaru = Nav iespējams = Nezināšana = Nav Sapņa = visi muļķi, tikai ne es!
Kādā skaistā dienā man uzdeva jautājumu, kas ar Tevi būs pēc 10 gadiem? Kā Tu iztēlojies savu dzīvi pēc demit gadiem? - Ja tā pat kā līdz šim, katru dienu iesi uz darbu un darīsi visu to pašu ko darīji līdz šim pēdējos 10 gadus???
Un es apjuku, es apjuku ,jo nekad par to nebiju aizdomājies, nekad par tik svarīgām lietām nebiju aizdomājies. Es domāju par DINAMO spēļu rezultātiem, lasīju žurnālu Kas Jauns, sekoju Degpunkta kriminogēnajai sabiedrībai un bļāvu atlaist saeimu. Bet par savu dzīvi es nebiju aizdomājies. Es uzskatīju, ka visu manā vietā izdarīs kāds, ka CV ailītē pie valodu prasmēm varu ierakstīt cik vien valodas gribu, lai gan zinu tikai divas - kurš gan pārbaudīs. Mācīties nevajag, jo visu jau zinu un esmu sasniedzis apogeju. Un paļāvos uz straumi. Paļāvos tai, nojautu, ka kur mani nesīs tur es peldēšu. Tagad iedomājoties šermuļi skrien - Tu kā sūda gabaliņš pa upes straumi peldi un atsities te pret vienu malu, te pret otru - pats neko nekontrolē, īsti arī nav laika, jo JĀEKSISTĒ.
Un tā tu kā sūds peldi, Paļaujies uz veiksmi, ka Tevi ienesīs siltajā golfa straumē, kur varēsi izšķīst tādā veidā sasniedzot, tavuprāt dzīves augstāko mēŗki - mēslot okeāna dzelmi.
Un ziniet, es tai pašā brīdī sapratu, ka tā dzīvot negribu.
Vēlos pats veidot vidi ap sevi, vēlos kopā ar draugiem un ģimeni radīt sev tīkamus dzīves apstākļus. Vēlos ticēt cilvēkiem un sapņiem. IEstādīt LIELUS skaistus sapņu, kurus vēlos piepildīt. Vēlos zināt, un mācīties būt bagāts un skaists. Vēlos būt pēc iespējas pilnāka pūra lāde, no kuras citiem smelties iedvesmu , zināšanas, ticību, prieku, mīlestību, atbildību.
Nav sapņu, kurus nevar piepildīt - ir cilvēki, kuriem vienkārši nav sapņu! Un , ja sapņa nav, vai tad to var piepildīt?
Mans novēlējums Jums visiem, kuri izlasīja šo daudzo teikumu emociju - Atrodiet savus sapņus, nebaidieties pat no vispārdošākajiem sapņiem. Nospraudiet mērķi un piepildiet tos. Nedomājiet kā tas notiek un kas Jums par to būs vai nebūs. Iesējiet sēklu un tā izaugs, lai ķādu noslēpumu tā sevī glabātu. Sapnis ir Jūsu spēks un enerģijas avots, lai piepildītu Jūsu sapni!
Sapnis ir Jūsu būtības degviela!
Bez sapņa cilvēks tikai eksistē, bezjēdzībā mirstot paša radītajos mēslos....
