Tāds vilciena maršruts vēl šobaltdien pastāv starp Putinisko Krieviju un Čenuna Ziemeļkoreju.
Grāmata "Izbegšana no nometnes nr. 14"
Tā meklē bēgļus. Ja atrod, nošauj! (Novērtējat valsti, kurā dzīvojat!)
Tā ir, ka cilvēki uzskata ''visu vareno'' līderi Kimu par Dievu. Kamēr Kimu ģimenīte netiks novākta, Ziemeļkorejā nekas nemainīsies.
z-koreja manā skatījumā šobrīd ir ļaunākā valsts pasaulē, bet gan jau ka ne uz ilgu laiku. āfrikā nav ļaunums, tur ir vnk dzīvnieciskums.
ja kas, jenss ierosināja šai valstij iedot tik pat daudz atombumbu kā krievijai un amerikai, jo tad būšot miers un godīgums
Ja ši ir patiessība tad man jāsaka ak mans dievs, tā tak visspar vairs nav valsts bet cietums, kautkādus vidusslaikus atgādina. Cmon lidz 45 gadim tev tāpat nošaus,vecāku dēl tev jācieš,izvaro, mēgini uzslavu dabūt bet tev sāk slānīt. Tad sanāk cilvēki kuri tur noklūst ir izdevīgāk 44 gadu vecumā bēgt
ticu, ka kāds kādreiz ir izbēdzis, bet šajā stāstā tas izklausās pārāk vienkārši :) tāpat nez vai tik viegli tikt pāri robežai. laikam jau žīdiem pie nacistiem klājās daudz labāk. savukārt urliem bija vislabākās iespējas celt nometnes, jo no tām dzīvs vnk fiziski nespēja aizkļūt..
ir. visās totalitārās zemēs tādas ir. par koncentrācijas nometni var saukt un arī sauc jebkuras masveida politisko ieslodzījuma vietas, kas reizē arī pilda sava veida nodarbināšanas funkcijas. senās katorgas bija kaut kas līdzīgs.
Agrāk vai vēlāk novāks Kimu, vai arī viņš mirs dabiskā nāvē...vienalga tas ir tikai laika jautājums. Zinot kāds tur režīms, ļoti žēl turienes cilvēku :(
Paveicās puisim. Lielākai daļai tā neveicas.
BTW gribēju uzjautāt raksta autoram - tu pēc tautības neesi latvietis? Ir dažas kļūdas tekstā, kuras maina visa teksta būtību, ja latviešu ir dzimtā valoda, tādām kļūdām nevajadzētu būt :)
"Saimnieka māja arī tika izmeklēta, bet Šinu neatrada (viņu saimnieks labi neslēpa)", piemēram. NEslēpa nozīmē to pasu ko citi vārdi, kas sākas ar NE - pretēju darbību kā vārdam bez ne. SLĒPA un NESLĒPA. bet pareizais vārds te būtu bijis NOslēpa. Tas tā, zināšanai :) bija vēl vismaz vienā vietā tāda pat kļūda tāpēc iekrita acīs.
papildmatriāls:
Conditions in the camp Former guard Ahn Myong-chol describes the conditions in the camp as harsh and life-threatening.[23] He recalls the shock he felt upon his first arrival at the camp, where he likened the prisoners to walking skeletons, dwarfs, and cripples in rags.[12][24] Ahn estimates that about 30% of the prisoners have deformities, such as torn off ears, smashed eyes, crooked noses, and faces covered with cuts and scars resulting from beatings and other mistreatment. Around 2,000 prisoners he says have missing limbs, but even prisoners who need crutches to walk must still work.[25] Prisoners get 180 g (6.3 oz) of corn per meal (two times a day), with almost no vegetables and no meat.[26] The only meat in their diets is from rats, snakes or frogs that they catch.[12][27] Ahn estimates that 1,500–2,000 people die of malnutrition there every year, mostly children.[14] Despite these deaths, the inmate population remains constant, suggesting that around 1,500–2,000 new inmates arrive each year.[28] Children get only very basic education.[29] From six years on they get work assigned, such as picking vegetables, peeling corn or drying rice, but they receive very little food, only 180 g (6.3 oz) in total per day. Therefore many children die before the age of ten years.[30] Aged people have to work to their death.[31] Seriously ill prisoners are quarantined, abandoned, and left to die.[32] Single prisoners live in bunkhouses with 100 people in one room. As a reward for good work, families are often allowed to live together in a single room of a small house without running water.[33] But the houses are in poor condition; the walls are made from mud and have a lot of cracks.[34] All prisoners have to use dirty and crowded communal toilets.[35] Prisoners have to do hard physical labour in agriculture, mining and factories from 5:00 am to 8:00 pm (7:00 pm in winter),[13] followed by ideological re-education and self-criticism sessions.[36] New Year’s Day is the only holiday for prisoners.[37] The mines are not equipped with safety measures and according to Ahn prisoners were killed almost every day. They have to use primitive tools, such as shovels and picks, and are forced to work to exhaustion.[19] When there was a fire or a tunnel collapsed, prisoners were abandoned inside and left to die.[38] Kwon Hyuk reported that corpses are simply loaded into cargo coaches together with the coal to be burnt in a melting furnace.[18] The coal is supplied to Chongjin Power Plant, Chongjin Steel Mill and Kimchaek Steel Mill,[39] while the food is supplied to the State Security Agency or sold in Pyongyang and other parts of the country.[19]
