Dzimtene mums ir tika viena, man tā ir LATVIJA. Ko tu domā par savu valsti?
Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Mazajā valstī ir mazliet vairāk kā divi miljoni iedzīvotāju, un es esmu viena no tiem. Katrs no mums Latviju redz savādāk. Divi miljoni iedzīvotāju, tik pat daudz arī viedokļu. Vieniem tā asociējas ar dzimteni, mājām, bērnību, bet otriem tā varbūt asociējas ar Padomju Krieviju, krīzi, netaisnību, kaut ko sliktu. Priekš manis Mana Latvija ir mana dzimtene, mājas, zeme, kuru mīlēt un cienīt. Savus pirmos soļus esmu spērusi tieši uz Latvijas zemes, uz Manas Latvijas zemes, pirmos manus vārdus Manas Latvijas vējš aiznesa tālumā, manas pirmās asaras aizskaloja Manas Latvijas skaistās upes uz Baltijas jūru. Ar acīm es iepazinu manas dzimtenes skaisto dabu četros gadalaikos. Izbaudīju karstās vasaras, lietainos, krāšņos rudeņus, bargās ziemas un ziedošos pavasarus. Kas var būt skaistāks par dzimto zemi?
Latvija savu dzimšanas dienu svin 18. novembrī, valsts svētki, oficiālā brīvdiena un patīkamā atmosfēra tev apkārt. Šī diena arī priekš manis ir svētki, jo visa Latvija gavilē un priecājas par to, ka vēl viens gads ir aizvadīts. Nu jau ir aizvadīti 96 gadi, gari, notikumu pārbagāti gadi. Pa šiem 96 gadiem Latvija ir apgriezta kājām gaisā, Padomju laiku garie gadi, karš, izsūtīšana uz Sibīriju un vēl daudzi citi notikumi, kuri ir likuši latviešu tautai ciest, un kuri ir centušies pazudināt latviešu tautu un iegūt Latviju.
Es lepojos ar to, ka varu sevi saukt par latvieti, ka dzīvoju valstī ar tik krāšņu dabu, es pat teiktu, ka es dzīvoju kūrortā, jo kas gan ir vajadzīgs pilnīgam kūrortam: jūra, skaista daba, dzīvnieki, putni, vējš, saule... Tas viss un man ir vēl vairāk, mans kūrorts, Mana Latvija ir pat vēl labāka par visiem pasaules kūrortiem, tradīcijas, dziesmas, tauta, dejas, folklora, svētki, tas viss padara arvien labāku šo manu kūrortu.
Dzīvot šeit ir skaisti, es nevēlos pamest savu dzimteni. Esmu saistīta ar to jau no bērna kājas, jau no pirmā elpas vilciena. Kaut arī es nedzīvoju vienā no bagātākajām un attīstītākajām pasaules valstīm, par Manu Latviju es varu teikt tikai vienu un no sirds – šī ir vieta, kuru es vienmēr saukšu par mājām, par savām īstajām un vienīgajām mājām.