“Auklītes izmaksas atšķiras, atkarībā no tā, cik daudz vecāki var atļauties strādāt. Nepilnās ģimenēs vecāki ir dilemmas priekšā - pavadīt visu laiku ar bērnu vai doties strādāt un algot auklīti,” atzīmē Ketija, atklājot, ka ar atsevišķu ziedojumu projektu palīdzību var iegūt līdzfinansējumu auklītes pakalpojumu apmaksai, bet to var saņemt ierobežots skaits ģimeņu un tikai vienu reizi nedēļā. “No šīs naudas es aukli nevaru atļauties, jo normāls cilvēks nenāks pie mana bērna par grašiem. Un man nav ne kredītu, ne parādu, bet pēc visiem maksājumiem, knapi galus savelkam,” stāsta kāda no aptaujātajām mammām, kuras ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām. Vēl kāda mamma atklāj, ka šajā gadījumā nauda kontā nav tas, kas viņai vajadzīgs. “Man vajag, lai tiek slēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju, lai man nav jālūdz ziedojumi auklītei, minimālā stundas likme ir 4 eiro stundā bez nodokļiem,” atzīmē sieviete.
Krietnu izdevumu daļu veido arī bērna izglītošana. “Varētu bērnu nekur nevest, valodas nemācīt, nepeldēt, taču tad atlikušo dzīvi mūsu meita varētu pīt tikai klūgu groziņus,” savā pieredzē dalās vēl kāda aptaujātā ģimene. Atsevišķi jāaplūko arī nepilnas ģimenes, kuru nav mazums. Šajā gadījumā blakus finansiālām problēmām pastāv arī vecāku bailes par to, ka bērns var nonākt bērnu namā. “Lai cik traģiski tas nebūtu, bet mans dēls ir potenciālais bērnu nama bērns, ja kas ar mani notiks,” savā pārdzīvojumā dalās kāda vientuļā mamma.