5 eiro randiņš.17

Šajā piedzīvojumā sapratu, ka ir iespējams izveidot skaistu, juteklisku un pilnvērtīgu vakaru arī tad, ja Tev nav naudas. Tas nav naudas, varas vai prestiža jautājums. Tas ir jautājums, ko tu patiesībā vēlies darīt.

Šajā dienā man bija paredzēts nākamais randiņš ar Kristiānu. Vakariņas smalkā restorānā, laba filma un visas iespējas šo vakaru turpināt līdz naktij. Taču pēdējā brīdī visu izmainīja fakts, ka esmu palicis bez naudas. Jau stāvot pie Kristiānas mājas, sapratu, ka maku esmu aizmirsis, nevis mājās, bet ciemojoties pie vecākiem. Makā bija viss – nauda, kartes…. Noteikti ar Kristiānu kopā pie vecākiem nebraukšu. Man steidzami bija jāizdomā, kā šo dienu pavadīt tikpat lieliski, bet tikai ar piecu eiro budžetu. Tieši tik naudas monētās bija mana auto salonā.

Sagaidīju Kristiānu, viņa izskatījās lieliski. Protams, neko neteicu par budžeta trūkumu. Man nav problēmu atzīties, ka esmu kļūdījies, bet prasīt meitenei naudu un skaitīt katru iztērēto centu – tas vienkārši nomāc romantisko atmosfēru. Daudz interesantāks man šķita izaicinājums meiteni aizvest pasakainā randiņā bez naudas tērēšanas. Man taču joprojām ir mašīna ar pilnu degvielas bāku, dzīvoklis un zināšanas par daudzām romantiskām vietiņām pilsētā.

Rīkoties vajadzēja uzreiz. Ieminējos, cik jauki būtu izbraukt kaut kur pie dabas un, ka nesen draugs ieteica aizbraukt uz lidostu. Tur esot gan pamesta lidmašīna, gan iespēja skatīties, kā lidmašīnas paceļas virs galvas. Kristiāna, kā jau meitene, kas dzird piedāvājumu par romantisku piedzīvojumu, uzreiz piekrita.

Tomēr viņa atgādināja, ka mums bija plānots vakars ar vakariņām, tāpēc viņa nav ēdusi. Bāc, šobrīd sastapos ar lielāko problēmu! Zinu, ka jebkurā vietā pavakariņot izmaksās stipri vairāk, kā mans vakara budžets. Uz sekundi manas domas apstājās, un tad ar jaunu sparu pieķērās problēmas risinājumam. No malas izskatījās, ka uz mirkli blenžu vienā punktā.

Kristiāna man jautāja: “tev viss labi?”.

Es atbildēju: “Zini, mums būtu jāpasteidzas uz lidostu, lai nav pārāk vēls. Zinu lielisku vietiņu, kur varam apmierināt izsalkumu, bet vēlāk esmu paredzējis tev uztaisīt vakariņas pie manis!”

Kristiāna: “Awww… Cik tu esi jauks! Bet kāda vieta tev šobrīd padomā?”

Es atcerējos, ka tuvumā ir āzijas ēstuve, kurā strādā labs draugs. Zināju, ka ar viņu varu sarunāt pusdienas un atdot naudu vēlāk. Taču man šī ideja bija “jāpārdod”.

Es: “Zini, man ļoti sagribējās āzijas virtuvi. Zinu vienu vietiņu, kur pasniedz Rīgā labākās nūdeles ar maigu vistu karija mērcē. Mēli var norīt… Uzticies man!”

Ar pareiziem vārdiem var pārdot jebko. Nu jau mums abiem ļoti gribējās āzijas ēdienus un mēs devāmies turp.

Man, kā par laimi, draugs tajā dienā strādāja. Ar Kristiānu mums šis vairāk bija kā mazs piedzīvojums iekš lielā piedzīvojuma, tāpēc nešķita, ka viņai bija pretenziju, ka randiņā cienāju viņu ar prastām nūdelēm. Savas porcijas atstājām pustukšas, ar saprotošo draugu apmaksas process jau bija sarunāts un devāmies tālāk. Jutos nedaudz nelāgi par lēto ēdienu, bet noskaņa bija laba, un man būs iespēja revanšēties ar labām vakariņām pie manis.

Pa ceļam iebraucām benzīntanka veikalā, lai paņemtu kādu našķi. Meitenes vienmēr jātur apmierinātas! Iegājām iekšā un Kristiāna uzreiz izvēlējās pudeli šampanieša un vairākas dārgākās konfektes. Viņai bija laba gaume. Tomēr šoreiz man viņa bija jāatrunā.

Es: “Tik daudz saldumi? Brīnums, ka tu esi tik slaida!”

Kristiāna: “Tu nopietni?!”

Es: “Labi, labi, tikai jokoju.. Bet iesaku labāk dabīgo cukuru, paskaties, cik sulīgi augļi uz plaukta!”

Kristiāna piekrita. Viņa nolika visu atpakaļ un ātri aizskrēja pie augļiem un izvēlējās pārīti no tiem. Šampanietis patiesībā bija laba ideja! Paņēmu vienu pudeli, tikai diemžēl to lētāko. Atkal novēlu vainu uz gaumi, teicu, ka šo vienmēr dzērām ģimenes svētkos.

Randiņa daļa lidostā noritēja lieliski. Neskatoties uz pavasarīgi vēsajiem laika apstākļiem, vērot lidmašīnas bija ļoti romantiski. Diemžēl tuvumā pamestā Skultes lidmašīna bija demontēta. Pie sevis nodomāju, ka šodien man “patiešām veicas”! Taču lidmašīnu aizvietojām ar pastaigu gar spokaino mežu. Tas bija lielisks un jautrs piedzīvojums. Pastaigājāmies, fotografējāmies, un dzērām šampanieti no pudeles. Redz kā arī smalkās dāmas izbauda vienkāršo izklaidi, ja tā tiek pareizi pasniegta!

Nonākot mājās, biju priecīgs par savu radošumu un arī par labi pavadīto laiku. Daļa no jautrības ir arī Kristiānas nopelns, kura parādīja savu jaukāko pusi. Mājās man bija visas ērtības, lai nodrošinātu labu randiņa turpinājumu. Ielēju Kristiānai vīnu un devos uz virtuvi, lai noskaidrotu, kas ir manā rīcībā vakariņām. Un šeit iestājās šoks – rīsi, makaroni beigušies, gaļa nav, vienīgais tomāts jau mīksts un pat piens ierūdzis.

Mans randiņš nonācis krustcelēs. Iespējams, viss darbs vējā un būs jābrauc pēc ēdiena uz meitenes rēķina. Vai arī jāizdomā kas oriģināls…

Aizgāju pie Kristiānas uz viesistabu. Šajā brīdī man jau bija skaidrs plāns. No virtuves paņēmu vēl vienu pudeli vīna. Liku mums momentā abiem iztukšot glāzes un metos viņu skūpstīt. Sākumā jutu viņas pārsteigumu, taču Kristiāna uzreiz iejutās. Pēc pāris minūtēm viņa jau bija augšpusē un pogāja vaļā manu kreklu. Šī meitene pēkšņi izrādīja tik daudz iniciatīvas, ka nebiju to gaidījis. Tagad man viņas daba kļuva pavisam skaidra – viņa nav izlutināta pilsētniece, kā man bija licies, bet gan piedzīvojumu meklētāja, kura parasti pakļaujas sava kompanjona vēlmēm. Tā nu viņa arī parasti nonāca pie izsmalcinātiem randiņiem restorānā. Un tāx šoreiz, netīšām parādot viņai citu izklaižu veidu, biju viņu dziļi saviļņojis.

Ielēju mums vēl pa glāzei vīna, stāvus izģērbu viņu kailu un apsēdos dīvānā. Viņa sāka kustināt gurnus mūzikas ritmā, ar rokām sapurināja matus un lēnām noliecās manā priekšā. Šobrīd viņa piepildīja manas fantāzijas. Viņa novilka manas bikses un bez kautrības parūpējās par mani labsajūtu veidos, uz kādiem nebiju pat cerējis šovakar. Nākamās stundas pavadījām mīlējoties visdažādākajās pozās, ik pa laikam ieturot pauzi, dzerot vīnu un skatoties vienam otra starojošajās un sārtajās sejās. Tā, beigu beigās mēs aizmirsām par ēšanu un aizmigām turpat uz dīvāna.

Lasi vēl par maniem piedzīvojumiem manā blogā.