Par Mīlestību
..... un viņš lūdza, lai pastāsta tam par mīlestību... tas velējās zināt - kā tas ir - mīlēt... .....viņš ilgojās saprast, ko izjūt cilvēka sirds un dvēsele, tik īpašos, kā viņam šķita, dzīves brīžos....., jo tas nepazina šīs sajūtas un ļoti baidījās, lai satiekot tās, viņš tās neatraidītu tikai tādēļ, ka nav atpazinis.....
Un es sāku stāstīt......... nju mīlestībai nav vienas konkrētas sajūtas, kuru aprakstot, es spētu
Tev to parādīt vai likt sajust. Tai ir miljardiem paveidu un vēl vairāk izpausmju veidu..... un tai nav nekādu ierobežojumu, jo tā ir bezgalīga.....tā nepazīst gadus, tautību, dzimumu, viltību, naudu, spēku......tā nepakļaujas cilvēka loģiskajam saprātam..... to nevar mākslīgi radīt, nedz arī iznīcināt........, tā nav nedz laba , nedz slikta.........taču vienu Tev draugs varu pastāstīt.... mīlestība vienmēr atver mums acis uz pasauli un tās neatkārtojamību un skaistumu........jā! Atver acis, lai mēs varētu dzīvot ar pilnu krūti....... un maldīgs ir teiciens - mīlsetība dara aklu ! Nē! Tā nav! Mīlestība vnk neļauj meklēt sīkumus, kašķus, mīļotā cilvēka nepilnības un trūkumus.... Mīlestība ir pašpietiekama un tai nevajag neko citu kā vien mīlestību......... Pārāk bieži cilvēki mēģina mīlestību kontrolēt, iegrožot, valdīt pār to, izmantot savā labā - tie aizmirst, ka tā nevienam nepakļaujas, tādā veidā nonivelējot tās patieso nozīmi un sūtību.....
...... ir kāda satriecoša sieviete, kura man ļoti patīk....un nav pat svarīgi vai viņai patīku es, jo , lai viņu mīlētu ir nepieciešama tikai vēlme mīlēt un skaidra sirds...... mīlestība nav vēlme uzdāvināt ziedus, lai viņa atcerētos mani....... mīlestība ir vēlme uzdāvināt ziedus,lai redzētu prieku viņas acīs..... mīlestība nav iespēja nopirkt zāles pret muguras sāpēm....... mīlestība ir vēlme darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai viņai vairs nekad nesāpētu........... mīlestība nav vēlme rakstot vēstules jaukt ierasto dienas ritējumu un domas viņai.........mīlestība ir vēlme dalīties savā sajūsmā un priekā ar viņu........ mīlestība nav vēlme saķert viņas plaukstu savā un iedomāties nezin ko...... mīlestība ir vēlme noglāstīt viņas plaukstu, maigi , maigi...tā, it kā glāstot viņas plaukstu es noglastītu arī dvēseli, jo iespējams, ka šāds glāsts ir tai ļoti vajadzīgs........ mīlestība nav vēlme viņu iegūt par katru cenu, tikai tādēļ, ka viņa ir kopā ar kādu citu, ....... mīlestība ir vēlme būt laimīgam un priecīgam par to, ka viņa ir laimīga, kaut arī nav kopā ar Tevi , jo tieši tas ir tas, ko tu viņai novēli no visas savas sirds........
Lūk mans nezināmais spožais draugs no gliemežvāka....tāda ir tā sajūta, tik pat plaša un dziļa kā okeāns , jo īsta mīlestība nekad nemēdz būt šaura un sekla......... Atver savu sirdi un viņa reiz nāks, lai apskautu tieši Tevi! ..un tici tai! .....vienmēr tici tai .......
(autors - Kaspars Pudniks)
