youtūbā paklausijos dažus vēl draugu ieteiktos dubstepus un padomaaju ielikt.
Viens no dabstepa stūrakmeņiem nenoliedzami ir dub. Par dub pieņemts uzskatīt esošu regeja skaņdarbu instrumentālās versijas, kuras rodamas ierakstu B pusēs kā patīkama piedeva melomāniem un kuras tiek izmantotas arī regeja mākslinieku dzīvajās uzstāšanās reizēs, tādējādi vairāk ļaujot izpausties vokālistam.
Taču pamazām šai “bē pušu mūzikai” izveidojās gana spēcīgs mugurkauls, lai pagājušā gadsimta 60. gados tā varētu pieprasīt savu vietu zem saules neatkarīgi no regeja kustības.
Tiesa, par īstu neatkarību to diez vai varētu saukt, taču dub mūziķi vairāk eksperimentēja ar muzikālo skanējumu, plaši izmantojot dažādus audio efektus un bagātinot to ar dažādiem sampliem, un pievērsās tiem aspektiem, kuriem regejs neveltīja (vai drīzāk — nedrīkstēja veltīt) īpašu uzmanību lielākoties tādēļ, ka tā ir uz vokālu centrēta mūzika.
