Reinšteins-es tevi atceros0

Es es es es tevi atceros, ši dziesma ir par tevi, ja tu
klausies tad tu zini ši dziesma ir par tevi, tā ir par
tevi.

Tavās acīs bija viss ko es skaistumam piedēvēj
tavā sirdī bija manas mājas, kas man reiz piederēja,
necerēj, ka viss reiz tā beigsies, neredzēj es iemesls
steigties.

Zinu veco stāstu, ka nevar visiem veikties,
bet vēlējos nepārtraukti tavās acīs vērties, kur
dziļākajos ūdeņos varēs slēpties, kā diviem augiem kopā
savīties slēpties no taviem pieskārieniem man ir
palikušas rētas, katrdien to sajūt kā aizmirst spētu.
mēģināt nepārtraukt jaunas domas sētu, tuvināties
citiem ar neaptveram spēku, bet tavas smaržas nepazūd
no maniem palagiem maniem apģērb gabaliem no it visa
kam pieskāries, sajūtot to acumirklī tu jau parādies,
naktīs dienās, vakaros pēcpusdienās, uz ielas, klubos,
mājās , četrās sienās , nepatīk palikt vienam.


Ņem
manu roku, nebaidies, kopā skrienam, vērojot debesīs
mūzas ko rīt dziedam

Tavas lūpas spēj dziedēt pat
viss smagākās slimības vis vieda atkarības un tās kas
ir lipīgas cik lipīga ir tava klātbūtne un tu pati
dienā kad zaudēju tevi man aizmiglojās skati.


Es
tevi atceros (yes I am) Es tevi atceros

Šī dziesma ir
par tevi, ja tu klausies tad zini ši dziesma ir par
tevi.

Es tevi atceros (yes I am) jo aizmirst nav
iespējams, tas nav iespējams.


Es vēlos būt tavs
gaiss, gaiss ko tu elpo, es vēlos būt tava izelpa
izelpoto elso, es vēlos būt tava lūpu krāsa uzburt
nepirkt, es vēlos būt tavs gredzens, gredzens uz
pirksta es vēlos būt tavs apģērbs, kas piesedz
skaistumu, es vēlos būt tavs mēness, kas izraisa
paisumu, es vēlos būt tavs ūdens ar ko veldzēt slāpes,
es vēlos būt tavas zāles, kas aizdzen prom sāpes.



Es neesmu tā radīts kas var aizmirst ko vēlies, jo
pie tevis jūtos kā fenikss, no pelniem cēlies, kad
pietrūkst spēka no tevīm bij to smēlies, lai tā nebūtu
pati pēdējā deja, bet vēl viena, ja tik ar tevi varēt
viss vakar dejot, laist domas brīvi lai tās skrien
klejot, pārtrūk, jo tu mani noskūpstīji smejot, bet
atceros, ka nenobira asaras prom ejot.

Kas zaudēts tu
saprot tikai tad kad tas ir zaudēts, vēlētos to atgriezt
kā atsaldēt kas saldēts.

Mēs ar tevi divatā kā kuģis
ar buru, kā gūlta ar palagiem, kā druvis ar rokturi, tāt
ad nedalāmi, es vēlos tevi blakus tā nemanāmi, bet tomēr
piepildīt sapņus.

Es tevi atceros, es tevi atceros.



Šī dziesma ir par tevi, es nenosaukšu vārdus, neteikš
u nevienu vārdu, jo tu pati zini, ka ši dziesma ir par t
evi, tu to zini.