#paliecmājās un noskaties manu mīļāko filmu, tā tev patiks!
Tā nu ir sanācis, ka mana visu laiku mīļākā filma ir no visai seniem laikiem.
Youtube resursos šīs filmas nav. Tātad, apskatīties to visā krāšņumā varēs tikai tie, kam pietiks pacietība lejuplādēt šo šedevru no torentiem (piemēram, rutracker.org), vai, iespējams, šī filma ir apskatāma kādā maksas kanālā. Pašam man ir kopija, bet tie ir 3.8Gb, un neesmu pārliecināts, ka to uzkačāt uz Youtube ir likumīgi.
Tas bija 1983. gads. Pieļauju, ka daudzi no Spoku apmeklētājiem toreiz vēl nebija dzimuši.
3 Cēzari 1984. gadā (labākā filma, režisors, mūzika) + operatora nominācija. Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla "Berliner Morgenpost" + "Sudraba lācis" balva lasītāju žūrijai par režisoru + nominācija "Zelta lācis". 4 godalgas David di Donatello Awards 1984 (režisors, montāža, mūzika, labākā filma) + Alitalia balva režisoram. 1984. gada Kinoakadēmijas balvas nominācija par labāko ārzemju filmu.
Nedomāju, ka man par šo rakstiņu kāds baigi sabalsos, jo tur nav sprādzienu, nav asiņu, nav vampīru, zombiju utt.. Nekā tāda, kas mūsdienās raksturo labu filmu.
Kas tad ir tas, kas man 22 gadus jaunam cilvēkam tajā likās tik labs? Kā var patikt filma par dejām čalim, kuram dejošana vispār riebjas?
Pirmkārt – tā ir izcila aktierspēle. Režisors ir piemeklējis katram tēlam visprecīzāko tipāžu. Filma sastāv no 7 atsevišķām novelēm, kas parāda kādas franču deju zāles - kafejnīcas dzīvi vairāku gadu desmitu ilgā laikā.
Filmas stāsts ir par cilvēkiem, kas ir turp atnākuši, un kurus vieno – vientulība. Tas ir stāsts par viņu sajūtām ilgām un cerībām. Es neesmu baigais rakstnieks, tādēļ iesaku katram pašam apskatīties. Es nepratīšu izstāstīt.
Šī ir visu laiku dīvainākā filma, un to ir atzinuši kino kritiķi.
Un kas ir pats dīvainākais, kas tad ir atstājis man neizdzēšamo iespaidu? Filmā, kas ir 1 stundu un 27 minūtes gara netiek pateikts neviens vārds! To es sapratu tikai kādas 10 minūtes pēc noskatīšanās, jau izgājis no kinoteātra. Un tad es sapratu, ka lai saprastu dzīvi, cilvēkus un notikumus – teksts nav vajadzīgs. Ir tikai uzmanīgi jāvēro.
