Latvijas Republikas himna4

''Dievs, svētī Latviju'' ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis.
''Dievs, svētī Latviju'' ir īpaši dziesmu svētkiem kā latviešu himna rakstīta vīru kora dziesma. Pirmo reizi tā izpildīta I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā ''Austra''.
Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu Latvija nomainīja ar Baltiju:
Dievs, svētī Baltiju,
Mūs' dārgo tēviju!
Svētī jel Baltiju,
Ak svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mūs tur laimē diet.
Mūs' Baltijā!
Apsīšu Jēkabs pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: ''Dievs, svētī Latviju'' vai cienīgi līdzās stāties labākajām ''tautu himnām''; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.'' 1905. gada revolūcijas laikā vārdu Baltija atkal nomainīja ar Latviju. Ar laiku ''Dievs, svētī Latviju'' kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna.
''Dievs, svētī Latviju'' par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc PSRS okupācijas, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1991. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja ''Dievs, svētī Latviju'' par Latvijas himnu.