Kaitinošākās šausmu filmu klišejas33

Auto, ko nav iespējams iedarbināt.

Tajos gadījumos, kad varonis neizvēlas paslēpties skapī vai zem gultas no sava maskētā uzbrucēja, viņš izvēlas prātīgāku lēmumu un skrien uz savu auto. Tas šķiet labs lēmums, kad tava dzīvība karājas mata galā. Diemžēl, šis plāns ne vienmēr nostrādā. Varoņu auto atsakās darboties, tikmēr trakais slepkava jau ir klāt un ir gatavs dot triecienu, gluži kā šis bildē redzamais trakais dēmons no filmas Jeepers Creepers.

Kad grupa nolemj izšķirties.

Kaut kādu iemeslu dēļ, atrodoties maniakāla slepkavas krustugunīs, grupa domā, ka izšķiršanās ir labākais risinājums, lai izdzīvotu. Nav īsti skaidrs, kādēļ viņuprāt individuāla cīnīšanās būtu veiksmīga. Tu nespēj vien nobrīnīties par slikto lēmumu pieņemšanu, jo taču visi zin, ka tas nenostrādās. Ja jūs esat vairākumā, vai nebūtu loģiskāk cīnīties pret slepkavu visiem kopā? Strādāšana kopā pie tā, lai tiktu likvidēts viņu terora iemesls būtu daudz veiksmīgāka, ja tiktu izdomāts kāds plāns, nevis viņi vienkārši izšķirtos.

Upuris bēgot paklūp.

Neskaitāmās šausmu filmās, kad upuri saskaras ar iespēju aizbēgt no slepkavas, viņi skrien kur kājas nes. Tas protams ir atzīstams lēmums, ņemot vērā, ka vēlies ieturēt distanci starp sevi un savu uzbrucēju. Tomēr, visi šausmu filmu varoņi, kuri izvēlas to darīt, šķiet šo ainu laikā sasirgst ar vienu un to pašu slimību, viņiem visiem izveidojas divas kreisās pēdas. Vienu minūti, viņi joņo milzīgā ātrumā, un tad pēkšņi, viņi nokrīt ar seju pret zemi. Priekš skatītājiem šis ir ļoti nervozs brīdis, jo tu kliedz uz savu televizoru, lai varonis ceļas augšā un turpina kustēties, jo tu zini, ka slepkava var uzrasties jebkurā brīdī. Tikmēr, varonis joprojām ir uz zemes un mokās sāpēs, neapjaušot, ka izmežģīta potīte vai nobrāzts celis ir mazākais par ko viņiem vajadzētu uztraukties. No Friday The 13th līdz Fredija Krīgera filmu sērijai, ir diezgan skaidrs, ka varoņi nesaprot to, ka ja viņi neaizķersies aiz nekā, tad viņi dzīvos ilgāk.

Grupa nekurienes vidū.

Vairumā šausmu filmu sižetu, galvenie varoņi ir grupa draugu, visbiežāk koledžas vecuma, kuri dodas nedēļas nogales izbraucienā uz mežu. Parasti kempinga vieta tiek izraudzīta totālā nekurienes vidū, jūdzēm tālu no tuvākās civilizācijas. Pie kā tas noved mēs visi zinām. Ideja par kempingu vai apmaldīšanos nekurienes vidū palīdz uzturēt spriedzi, mēs to šausmu filmās esam redzējuši tik bieži, ka sāk jau apnikt.

Upuris, kurš jautā "Kas tur ir?"

Šo mēs esam redzējuši neskaitāmās šausmu filmās. Varonis dzird troksni un tad dodas noteikt vietu no kurienes tas nāk. Sava loģika tur ir, jo tu vēlies uzzināt trokšņa avotu, lai uzzinātu ar ko tev darīšana. Reizēm tas var būt vējš vai pele, bet citreiz tas var būt bīstams iebrucējs. Reālajā dzīvē, ja mēs nonāktu šādā situācijā, mēs apbruņotos ar kādu ieroci mūsu aizsardzībai. Bet ko dara varoņi filmās? Viņi uzrunā potenciālo iebrucēju un jautā, "Hei?" Kas tur ir?" Vai tiešām viņi domā, ka saņems atbildi? Viņi neteiks neko, jo ir aizņemti cenšoties pielavīties tev klāt un.nogalināt tevi. Kad auklīte filmā When Stranger Calls saņem brīdinājumu par to, ka zvans tiek veikts no mājas iekšienes, viņa sāk jautāt kas tur ir un cenšas sameklēt zvanītāja atrašanās vietu. Sava potenciālā uzbrucēja uzrunāšana ir ārkārtīgi kaitinoša un stulba iezīme, kas piemīt šausmu filmu varoņiem.

Kad slepkava pēkšņi parādās.

Nododoties divu stundu ilgam šausmu un baiļu piedzīvojumam, mēs tiekam sagatavoti brīdim, kad slepkava beidzot parādīsies. Pirms jebkas liecina par viņa parādīšanos, mēs esam gatavi un gaidām. Un protams, ka viņš parādās viss klišejiskākajā iespējamajā veidā. Ik reizi, kad varonis pagriežas ar muguru pret spoguli, logu, vai pārējo istabas daļu, tu zini, ka slepkava tūliņ parādīsies. Par to liecina arī drastiskās mūzikas toņa izmaiņas un uzsvars uz kameras leņķi. Arvien vairāk un vairāk šausmu filmu turpina izmantot šo banālo piegājienu, un līdz ar to šoka efekts zūd. Mēs esam to redzējuši pārāk bieži. Pamēģiniet nogriezt skaņu un tad redzēsiet, cik efektīvi slepkavam izdevās jūs nobiedēt.

Nekam nederīgie policisti.

Ja kaut kādā veidā, varonim izdodas sazvanīt tuvāko policijas iecirkni vai sasniegt to pašam, beigu rezultāts vienmēr ir tas pats. Policists vai policisti ierodas notikuma vietā, un pēc tam paši tiek nogalināti. Policisti tiek attēloti kā pilnīgi nekompetenti, jo bieži vien viņi neapjauš draudus, kas viņiem uzglūn. Dažos gadījumos, viņi pat neapzinās, ka vispār ir tāds slepkava, kurš aiz sevis atstāj aizvien jaunus upurus. Tikai paskatietied uz šiem nabaga neko nenojautušajiem policistiem no filmas Last Shift. Ja vien viņi būtu zinājuši...

Paslēpes.

Bieži vien šausmu filmās mēs redzam, ka varoņi izvēlas ieslēgties vannasistabā vai palīst zem gultas, cerībā, ka viņu paātrinātā elpošana viņus nenodos. Nepareizi. Mednieks vienmēr atradīs savu medījumu. Izvēle ieslodzīt sevi istabā vai mazā plašumā bez alternatīva izbēgšanas ceļa, šķiet ir šausmu filmu varoņu iecienītākā izvēle, kas gandrīz nekad nebeidzas labi tam, kurš slēpjas. Šajā foto mēs redzam ainu no filmas Prom Night, kas parāda, ka vidusskolniece cenšas paslēpties no sava slepkavas palienot zem gultas. Diemžēl šis paredzamais gājiens viņai nebeidzās labi, it īpaši pēc tam, kad viņa nonāca aci pret aci ar savu jau nogalināto puisi.