Hip-hop kultūra Latvijā ir patreiz ieņēmusi tādu nepareizu virzienu – mūzika tiek taisīta, lai tikai būtu, nevis lai ko pateiktu. Hip-hops ir komercializējies, saplūdis kopā ar R’n’B un popu, līdz ar to radot cilvēkos par to nepareizu priekšstatu. Pa spēkiem to atgriezt pareizās sliedēs ir tādiem cilvēkiem kā Gustavo (Gustavs Butelis), kas ir viens no šīs visas hip-hop kultūras aizsācējiem Latvijā.
Visas muzicēšanas aizsākums ir meklējams 1995. gadā, kad tika nodibināta grupa Fact, kurā Gustavo bija galvenā persona, rakstīja pilnīgi visus tekstus un darīja vēl daudz ko citu. Iespējams, ka mēs nerunātu ne par Fact, ne par Gustavo, ja nebūtu noticis viens notikums – Gustavo ģimene pārvācās uz centru, un līdz ar to bija jāmaina skola, kurā tad arī tika satikti nākošie grupas biedri. Sāka nodarboties ar dažādiem extreme sportiem un tad jau vēlāk arī sākās muzicēšana, un sevi bez hip-hop Gustavo nespēj iedomāties. Savu solo karjeru viņš uzsāka pēc Fact pilnīgas izjukšanas, un tikai tagad (2002.g.) pēc 2-3 gadu ilgas klusēšanas beidzot iznāk maksisingls, kas ir ievads albumam, kuru iespējams mēs jau rudenī redzēsim veikalu plauktos. Tajā būs stāstīts par notikušo pēdējos gados Gustavo dzīvē.
Par to, ka Gustavo ļoti nopietni pieiet darbam liecina daudz kas, piemēram kaut vai pedantiskā pieeja visam ko dara. Kā vienu no motivācijām viņš min to, ka ar katru reizi sanāk arvien labāk un labāk. Galvenās tēmas dziesmās pārsvarā ir par dažādiem personāžiem, kā arī domas un izjūtas konkrētos brīžos. Gustavo ļoti žēl ir tas, ka nav īsti vēl parādījušies nopietni konkurenti – cīņa par vietu pop industrijā viņu neinteresē, savukārt tie, kas varētu būt potenciālie konkurenti, ir visi viņa pusē.
Ja Gustavo tiešām gribētu būt slavens, bagāts un populārs, viņš to jau sen izdarītu, jo talants viņam ir – Fact varēja viens uzturēt, paralēli vēl Rool Makaz veidot, un galu galā viņš ir bagāts ar idejām. Bet paldies dievam to visu viņš izmanto veidojot hip-hop nevis kaut kādus R’n’B un pop miksējumus.
“Bet varbūt tas ir tikai mierinājums?”, tā Gustavo jautā savam vectēvam dziesmā “Varbūt tikai mierinājums”. To pašu varētu teikt par hip-hop Latvijā – varbūt tas ir tikai mierinājums, ka hip-hop vēl ir tikai attīstības stadijā un patreiz notiek dažādi sviesti, galvenais, lai mūziķi savu mūziku netaisītu, lai kļūtu populāri, to arī uzsver Gustavo, un viņam var tikai piekrist. Ja būs vairāk cilvēki tādi kā Gustavo mūsu hip-hop kultūrā, tad varbūt arī paskats uz to visu būs daudz daudz patīkamāks.
