Raksts par <<tādām<< filmām. Skatos filmu, tur redzu kaut kādus cilvēkus, kuri veic ikdienas ierastās darbības- sasveicinās, komunicē, smejās, strādā. Kaut kādā brīdī man sāk šķist, ka viņu pasaule nedaudz atšķiras no mūsējas ar kaut ko, un tad paliek neomulīgi un stindzinoši.. un tik aizraujoši, ka filma nelaiž vaļā.. Sākšu ar pēdējo tādu, ko esmu noskatījies:
the Giver 2014. gada - vakar noskatījos, jauni aktieri un skatāma.
the Island 2005. gada- lūrēju to pirms astoņiem gadiem, iespējams, manu viedokli maina mans vecums toreiz, bet, cik atceros, tad - TIK TIK aizraujoša. Filma spēja hipnotizēt.
the Others 2001. gada. Cik atceros tur bija tāda skaistule NIKOLA KIDMENA un bija diezgan jauki pie viņas. Laikam šito skatījos uz lielas, melnas kasetes ar baltiem ritentiņiem.
Never Let Me Go 2010.gada - Tur bij tā meitene, kura man patika. Neteikšu kura, jo pats/ pati izdomā. Toreiz skatoties man bija ``TĀ`` sajūta - kā tā var būt? Iekšējs protests man radās par to, ka viņi neprotestēja, nešāva un nedūra, bet bija tik mierīgi, eiropeiski un nosvērti, nevis kā kādi krievi vai ukraiņi, vai grieķi, kuri visiem sados pa pakaļu...
Open Yor Eyes 1997. gada - neatceros, kad skatījos, un iespējams, ka esmu bijis pajauns tad. Man šķiet, ka tā bija filma par veiksmi/ neveiksmi. Dzīvoju pie mammas privātmājā. Mammai ir mazs dārziņs. Šodien vedīs sūdus. Man būs jāizkrauj kaudzē un jāapber ar zemi...
Vai dzīve ir īsta, vai arī tie mēsli šoreiz nesmirdēs? P.S. Zinu, ka tādas filmas ir vēl!
Ko u pīpē kad skaties filmas? 
Līdz pat šai dienai neizprotu filmas beigas!
