Lai arī tā tika uzņemta 70-tajos tā uz daudziem gadiem tika pazaudēta. Tā uzradās 1988. g. Budapeštas filmu festivālā. Pēc tās izrādīšanas nodega kinoteātris un gāja bojā 56 cilvēki. Daži festivāla kuratori nomira neskaidros apstākļos. Dažus gadu vēlāk, kad filmu rādīja Sanfrancisko, izcēlās nemieri un filmas vienīgā kopija pazuda. Tagad šis "nolādētais" kinematogrāfijas gabals ir uzradies no jauna un tiks atrādīts Briseles filmu festivālā jau 18. aprīlī.
Filmas kopsavilkums ir šāds. Brālis un māsa dodās mežos, lai atrastu ceļu uz elli un atpestītu no tās savu nesen mirušo suni, bet mēģinot to izdarīt, veicot okultu rituālu, viņi atbrīvo īstu elli zemes virsū.
Filmu atklāja no jauna Ēriks Fērtīns. Kā viņš izteicās par filmu, tad pēc tās noskatīšanās paliek iespaids, ka tu esi redzējis kaut ko tādu, ko nevajadzētu redzēt. Kā paskaidroja Fērtīns, tad šausmu filmām ir dažādi līmeņi. Viens no tiem ir "ok, nolādēta filma, mani tas arī ietekmēs". Cits līmenis ir "neesiet smieklīgi, tas nav iespējams" un pavisam cits līmenis ir kā tu to prezentē draugiem. Pēc šīs filmas noskatīšanās tu noteikti to gribēsi prezentēt kā nolādētu filmu.
Filma būs pieejama plašākai publikai gada beigās un nākamajā gadā. Vai šī beidzot būs filma, no kuras baidīties?
