5 lietas, ko, pēc Holivudas domām, spēj paveikt datori65

Kas notika:

Pieņemtās datoru spējas ir diezgan labi izskaidrotas kādā šīs filmas frāzē: „Ielogojies. Uzhako. Ej kur gribi. Nozodz visu.” Un tas nav pārspīlēts. Ja jūs skatāties filmu, tad var nojaust, ka filmas autori patiešām tā domā. Džona Travoltas atveidotais ļaundaris filmā Zobenzibvs ir Gabriels Šērs (jā, arī te ļaundaris ir Gabriels) un viņa plāns bija nozagt 9.5 miljardus dolāru no ASV valdības. Ar hakošanas palīdzību.

Kāpēc tas nav nopietni:

Visa sižeta pamatā ir ideja, ka plašajā, datorizētajā finanšu pasaulē 9.5 miljardi varētu būt pieejami tā, ka kāds atjautīgs hakeris tos nemanāmi varētu pārskaitīt uz savu kontu. Dažiem tas izklausītos ticami, jo lielākā daļa naudas ir digitālā formā un liekas, ka to būtu vieglāk nozagt.

Taču variet būt droši, kur ir 9.5 miljardi, tur būs arī cilvēki, kas pamanīs, ja tie tā pēkšņi pazustu. Iemesls, kāpēc pasaulē, kas pilna ar attapīgiem, reāliem  hakeriem, nauda tā vienkārši nepazūd no jūsu kontiem, ir tas, ka otrā pusē strādā tik pat attapīgi cilvēki.

Realitātē:

Šēra plāns bija nozagt naudu, lai viņš varētu dibināt pagrīdes pret-terorisma organziāciju. Ir diezgan droši, ka viss, kas jādara, ir jāuzraksta vietējam Kongresmenim vēstule ar tekstu: „Es vēlētos saņemt 9.5 miljardus, lai dibinātu savu pagrīdes pret-terorisma organizāciju”. Čeku vajadzētu saņemt 4 – 6 nedēļu laikā.

#3. Jūsu personīgo un sociālo dzīvi pilnībā izpostīs cilvēki, kas kaut ko saprot no datoriem

Labākais piemērs: Tīkls (The Net, 1995)

Kas notika:

Hakeri dzenās pakaļ Sandrai Bulokai. Izmantojot internetu, viņi nomaina viņas identitāti no veiksmīgās Andželas Benetas un Rutu Marksu – prostitūtu, narkomāni un apsūdzēto. Visu pārējo filmu Buloka bēg no hakeriem un policijas, jo, acīmredzami, internets iefiltrējās Benetas ģimenē, ārstos, kaimiņos un ikvienā, ar ko viņa gājusi uz skolu.

Kāpēc tas nav nopietni:

Tīkls iznāca 1995. gadā, kad daudzi nemaz nebija redzējuši internetu (iespējams, ka scenāristi arī ne). Tā kā amerikāņiem patīk visu ļoti pārspīlēt, tad uzreiz tika nolemts, ka internets kontrolē pilnīgi visu, kas notiek uz zemes un var to visu sabojāt pie sīkākās provokācijas.

Realitātē:

Hakeri vispirms uzlauztu viņas MySpace lapu un saliktu tur geju porno. Pēc tam, atklājot, ka viņas internetbankas parole ir „QWERTY123” viņi „nozagtu viņas identitāti”, jeb citiem vārdiem, izmantotu viņas kredītkarti, lai sapirktos visādus krāmus. Šīs drāmas pēdējais cēliens būtu tāds, ka Buloka, aizpildīdama pāris formalitātes, bloķētu savu kredītkarti.

Un vēl, filmā Bulokas tēls ir attēlots, kā neglābjama vientuļniece. Realitātē datornūģis, kas ir sieviete un vēl izskatās kā Buloka, būtu mūžīgā vīriešu „draugu” ielenkumā.

#2. Dators jebkurā brīdi var sākt sevi apzināties.

Labākais piemērs: Kara spēles (WarGames, 1983)

Kas notika:

Pusaugu hakeris (Metjū Broderiks) ar savu 80’o gadu datoru, kas izskatās, ka daļēji būtu taisīts no koka, nejauši ielaužas NORAD superdatorā (koda nosaukums „WORP”) un atklāj, ka tam ir apziņa un ka tas izklaides nolūkos plāno uzsākt globālu atomkaru.

Kāpēc tas nav nopietni:

1984. gadā ta lieta kvalificējās kā superdators? Xbox360 ir 500 reizes ātrāks. Pameklējiet paši. Un ir diezgan grūti iedomāties, ka Xbox’am rastos apziņa, ja tas, ko tas dēvē par „A.I.” liek ienaidniekiem šaušanas spēlēs apjukušiem skriet sienā ar seju pa priekšu.

Realitātē:

Mikroviļņu krāsns izmēra IMSAI 8080 datoram, kuru filmas varonis izmantoja, lai pārņemtu nācijas atomraķešu floti, bija tikai 64KB atmiņas.

Tas nozīmē, ja tas mēģinātu atvērt šo rakstu kā Word dokumentu, tas tiktu apmēram līdz pusei, pirms tam beigtos atmiņa.

#1. Datori spēj sarunāties ar NLO

Labākais piemērs: Neatkarības diena (Independence Day, 1996)

Kas notika:

Zemei uzbrūk advancētu citplanētiešu rase, tāpēc Džefs Goldblums ar savu PowerBook uztaisa vīrusu, kas iznīcina visu karakuģu floti, kas acīmredzami ir Mac saderīga.

Kāpēc tas nav nopietni:

To ir grūti aptvert. Ciplanētieši neatkarības dienā ne tikai bija tehnoloģiski tūkstošus gadus mums priekšā, bet pārstāvēja arī pavisam citu sugu. Tāpēc Goldbluma sasniegums varētu būt līdzvērtīgs ar paviānu koloniju no Kongo, kas cenšas ielauzties Swedbank, izmantojot koku mizas un savus izkārnijumus.

Jā, tā ir tikai filma un mēs labprātīgi atslēdzam smadzenes, bet nu varējāt kaut nedaudz panākt pretī.

Bet, protams,  ir viens iemesls, kāpēc citplanētieši tika uzveikti ar PowerBook – tā bija Apple apmaksāta reklāma. Jā, tieši tā, visa sižeta kulminācija bija reklāma, un jūs vēl maksājāt, lai to redzētu.

Realitātē:

Nesen iznāca jauna Mac OS. Goldbluma PowerBook 5300 bija apmēram desmitā daļa vajadzīgo resursu, lai spētu to palaist. Tāpēc aizmirstiet par saziņas veidošanu ar ciplanētiešiem un viņu zvaigžņu kuģiem, pat ja viņš mēģinātu palaist tikai 10 gadus jaunākas programmas no tā paša ražotāja, reziltāts izskatītos apmēram šadi:

Paldies, ja izlasīji līdz galam :)