Anekdotes par Hariju Poteru2

Hermione prasa Maksūrai:
– Vai "draņķasinis" ir slikts vārds?
Maksūra atbild:
– Jā.
Hermione:
– Sliktāks par "velnu" un "vientiesi"?
Maksūra:
– Jā, daudz, daudz sliktāks!
Hermione aizbrauc mājās, tētis skatās televizoru. Hermione:
– Tēti, bīsties, es esmu draņķasine! Būū!


***Harijs Poters pērk saderināšanās gredzenu:
– Iegravējiet, lūdzu, uzrakstu "Džinnijai no Harija"!
Sirms juvelieris:
– Es jums ieteiktu uzrakstīt īsāk: "No Harija". Visādi var gadīties...



665 gadus vecajam Fleimelam jautā:
– Sakiet, kāds ir jūsu ilgdzīvošanas noslēpums?
– Nav naudas bērēm...


Freds no rīta iet uz tualeti, ierauga sevi spogulī, un domā:
"Vai tas esmu es, vai atkal Džordžs sēž priekšā!"

Kad Hermione pameta pareģošanu, Trilonija priecājās.
Kad Nevils pameta pareģošanu, Trilonija iegādājās tasītes.
Kad Parvati un Lavandera pameta pareģošanu, Trilonija rūgti raudāja.
Kad Harijs pameta pareģošanu, Triloniju apciemoja Baigais...


"Kad bizonis Vernons satiks zirgu Petūniju, dzims cūkcilvēks."

Voldemorts bērnībā viens pats strādāja milzīgā restorānā. Reiz viņam jautāja: – Kur tad pārējie strādnieki?
Viņš atbildēja: – Jums ar mērcīti vai bez?

Dumidors:
– Severus, grozies kā gribi, bet es vēlos būt apglabāts skolas teritorijā.
Strups pazūd uz trim dienām un atgriezies saka Dumidoram:
– Direktor, grozieties kā gribat, bet bēres ir rīt.

Krabe, nopircis picu, vaicā Goilam:
– Man picu sagriest sešos vai divpasmit gabalos?
– Labak sešos – divpadsmit es nevarēšu apēst."

Sēž vilciena kupejā Harijs ar Strupu un pretī – meitene ar vecmāmiņu. Vilciens iebrauc tunelī, atskan buča un pliķis.
Strups domā: "Nekaunīgais Harijs, nobučoja meiteni! Labi, ka viņa iesita pļauku, bet žēl, ka trāpīja man..."
Vecmāmiņa domā: "Nekaunīgais Harijs, bučot manu mazmeitu! Bet labi, ka viņa iesita pliķi..."
Meitene domā: "Forši, ka Harijs mani nobučoja, bet žēl, ka vecmamma iesita viņam pļauku..."
Harijs domā: "Skaista dieniņa! Ne jau katru dienu var nobučot skaistu meiteni un iesist skolotājam pļauku!"

No poteromāna dienasgrāmatas.
12. jūlijs. Lasīju fanstāstu par Hermioni un Ronu. Trīs stundas raudāju.
13. jūlijs. Lasīju fanstāstu par Malfoju. Raudāju pusi dienas.
14. jūlijs. Lasīju fanstāstu par Voldemorta bērnību. Raudāju visu dienu.
15. jūlijs. Lasīju fanstāstu par Strupu. Noraudāju visu dienu un visu nakti. Gandrīz nomiru no asarām.
16. jūlijs. Nopirku sesto HP.
17. jūlijs. Labāk būtu nomirusi piecpadsmitajā...


Satiek Harijs Strupu.
– Profesor, kā jums ar veselību?
– Nesagaidīsiet, Poter...

Pie Potera atnāk nāvēži:
– Poter, nāc ārā, vajag parunāt!
– Cik jūsu tur ir?
– Septiņi.
– Nu tad savā starpā arī runājiet!


Maksūra – Zibiņam:
– Strādāt ir kļuvis pilnīgi neiespējami! Pasniedzēji baidās direktora, direktors baidās inspekcijas, inspekcija baidās ministrijas, ministrija baidās ministra, ministrs baidās vecāku, vecāki baidās bērnu, bet tikai bērni ne no viena vairs nebaidās!

Vislabāk meitenes saprot Vilksons – viņš zina, ko nozīmē "reizi mēnesī".

Harijs saka Ronam:
– Es atklāju, ka tēvocis Vernons ir vampīrs!
– Kā?
– Es iedūru viņam vēderā mietu, un viņš nomira.

Dūdijs sēž pie galda un izdzird savādu skaņu. Viņš jautā:
– Kas tur ir?
– Tārps-smadzeņu ēdājs!
– Un ko tu te dari?