neliela informācija par 3 ķīmiskajiem elementiem no periodiskās tabulas. ^^ dažiem varbūt k-kas būs zināms, dažiem nē, man personīgi daudzas lietas bija nezināmas. 
99.Einšteinijs – Einsteinium (Es) un 100.Fermijs – Fermium (Fm)
Pirmie ziņojumi par 99. un 100. elementu atklāšanu populārzinātniskajos žurnālos bija lasāmi 1950.-19.52. g. Vienu no šiem elementiem, konkrēti, 99., nosauca par atēniju par godu vecākajai Eiropas pilsētai, Grieķijas galvaspilsētai Atēnām ,kur vairāk nekā pirms divarpus tūkstošiem gadu pirmo reizi tika izteiktas filozofiskas idejas par atomiem kā pasaules ēkas ķieģeļiem.
Otru elementu, kura kārtas numurs bija 100, nosauca par centūriju, atvasinot nosaukumu no latīņu vārda centum, kas tulkojumā nozīmē „simts”, uzsverot, ka cilvēkam ir kļuvis zināms jau tieši simts ķīmisko elementu.
Ziņojumā par 99. un 100. elementu atklāšanu bija norādīti arī to sintēzes paņēmieni. Abi elementi bija iegūti, apšaudot neptūniju un plutoniju ar oglekļa joniem. Tomēr drīz vien konstatēja, ka 99. un 100. elementa atklāšana ir apšaubāma. Šaubas izteica noliegumu.
Pirmos 99. un 100. elementa izotopus atrada starp smagajiem radioaktīvajiem elementiem, kas bija iegūti kā produkti kodoltermiskajā eksplozijā, kura notika 1952. gada novembrī Klusajā okeānā ar devīzi „Operācija Maiks”. Šīs eksplozijas, kas radās, uz urāna momentāni iedarbojoties intensīvai neitronu plūsmai, deva vairākus urāna smagos izotopus. Būdami radioaktīvi, šie izotopi sadalijās, izdalot beta-daļiņas un savukārt veidojot neptūnija, plutonija, amerīcija un citu transurāna elementu smagos izotopus.
Izmantojot jaunākās pētniecības metodes (tiem laikiem jaunākās), A. Giorso un G. Sīborgs, analizējot desmitiem kilogramu koraļļu nogulumu, kurus savāca vienā no atomiem, kas atradās vistuvāk eksplozijas vietai, atklāja 99. un 100. elementu.
Par godu jauno laiku ģeniālajam fiziķim, lielajam humānistam un konsekventajam miera cīnītājam Albertam Einšteinam 99. elementu nosauca par einšteiniju, bet 100. elementu – par godu izcilajam itāliešu fiziķim un atomenerģētikas tēvam Enriko Fermi – par fermiju.
101.Mendeļēvijs – Mendelevium (Md)
Izzinot kodola termodinamiskas likumus un sistematizējot smagākos aktinīdus, G. Sīborgs ar līdzstrādniekiem paredzēja, ka eksistē 101. elements, kura izotopu ar masas skaitļiem no 251 līdz 261 pussabrukšanas periodam vajadzēja būt no dažām minūtēm līdz dažām dienām.
Tieši, drīz vien A. Giorso, G. Sīborgs un citi pētnieki, apšaudot einšteinija mērķus ar ciklotronā paātrinātiem hēlija joniem, ieguva 101. elementa izotopu ar masas skaitli 256.
Jaunā, 101. elementa izotopu ieguva kodolreakcijas rezultātā, hēlija kodolam ietriecoties einšteinija-253 kodolā, kas, zaudējis vienu neitronu, pārvērtās par jaunā elementa atoma kodolu. Tādā veidā ieguva jaunā elementa pirmos 17 atomus. Tikai 17 atomus!
Ko gan nozīmē 17 atomi? Nav pat iespējams atrast piemērotu salīdzinājumu, lai varētu izsmeļoši atbildēt uz šo jautājumu un lai spētu iedomāties, cik bezgalīgi niecīgs ir vielas daudzums, kurā ir tikai 17 atomi! Ja, piemēram, dzelzs atomus, kas atrodas kniepadatas galviņā, vienmērīgi izkaisītu pa visu zemeslodi, tad uz katru tās virsmas kvadrātu nokristu .. 20 000 atomu! Bet 101. elementa atomu bija pavisam tikai 17, t.i., 6000 reizes mazāk nekā viena tūkstošmilijardā daļa no vienas vienīgas kniepadatas galviņas atomu kopskaita.
Tomēr, izpētījot tieši šo izzūdošo mazo „neko”, konstatēja ne vien jaunā elementa pastāvēšanu, bet arī noteica tā īpašības, konkrēti, atklāja, ka šī elementa pussabrukšanas periods ir 1,5 stundas. Tik fantastiski precīza bija 20. gadsimta atomu „alķīmiķu” apgūtā eksperimentēšanas meistarība!
Spēcīgi ciklotroni, šķidrais hēlijs, precīzāki hromotografiskās analīzes paņēmieni, modernāka nikroaparatūra, kuras nozīmīgākās daļas viegli ievietojamas vestes kabatā – tas viss tika izmantots, lai iegūtu 17 atomus.
Jaunā, 101. elementa paredzēšana, bet pēc tam arī tā atklāšana vai, precīzāk, radīšana bija īsts cilvēka varenības triumfs pār dabas spēkiem, lielisks zinātniskās paredzēšanas un eksperimentālās meistarības pilnības triumfs.
Par godu izcilijam krievu ķīmiķim, ķīmisko elementu periodiskās sistēmas radītājām D. Mendeļejevam grupa amerikāņu zinātnieku, kas atklāja 101. elementu, vienprātīgi to nosauca par mendeļēviju. Ar to amerikāņu pētnieki ne tikai parādīja pienācīgu zinātnisko cieņu krievu ģēnijam, bet arī uzsvēra Mendeļejeva sistēmas izcilo lomu, kurai ir burvju atslēdziņas īpašība: ar šo burvju atslēdziņu zinātne spēj piekļūt pie dabas visslepenākajiem dārgumu krātuvēm.
// un atkal atvainojiet par šriftu, kopējot uzrakstīto no worda viņš tāds paliek. 0o //
liels paldies par rakstu.. pašai gan tuvāka ir bioloģija bet ķīmija arī šķiet sasodīti interesanta... nebūtu nekas pretī vēl ko tādu šet ieraudzīt ;)