"Iespējams pēc vairākiem gadiem visuma virtualitāti pasniegs skolās un uztvers tāpat, kā to ka zeme ir apaļa" Ī. Masks.
Virtuālā visuma teorijai ( lai gan drīzāk teorija ir par reālo visumu, bet par to vēlāk) pieaug piekritēju skaits, turklāt pieaug tieši dabaszinātnēs izglītoto ļaužu aprindās. Neieslīgšu dziļā aprakstā par pašu virtuālā visuma pierādijumu ( ja kas, avotos saite uz video par šo tēmu), tomēr īsumā paskaidrošu kapēc tas ir iespējamāks par reālo visumu: Sākotnēji jāapzinas skaitļošanas tehnikas ātrais pieaugums un jaudas, kādas tā radīs pēc vairākiem gadiem, šobrīd uz Zemes ko tādu būtu gūti radīt, bet nākotnē - visnotaļ vienkārši- simulēt visumu! Datorā izveido vielas pamatdaļiņu formulējumu, ievada "fizikas" likumus ( turklāt, simulētās pasaules un reālās pasaules fizika var atšķirties, piemēram, var pastāvēt mums nezināmi spēki, gaisma var būt statiska un tumsa izplatīties ar speciālu daļiņu - Tumšražu palīdzību vai kā līdzīgi) datorssimulē visumu. Ja reālais visums ir bezgalīgs, tajā var būt bezgala daudz attīstītu būtņu, kas katra var radīt vairākas simulācijas, turklāt, simlācijās pašās var radīt simulācijas un tā bezgalīgi... lidz ar to simulāciju teorētiskais skaits ir neierobežots, un iespēja dzīvot reālajā visumā ir tikai 1/bezgalību. Turklāt vēl ir interesants fakts, ka simulētu visumu var atklāt pēc tā kļūdām un izveides kodiem, kas ir mazākajās daļiņās, bet konstatēt ka visums ir reāls, nav iespējams, jo nav tāda mēra vai metodes, kā noškirt ideālu simulāciju no reālas vides. To, vai pasaule ir reāla vai simulēta mēs nekādi neizjutīsim, jo pat to atklājot un populārzinātniski pierādot spēkā tāpat paliek visi zināmie likumi un sakarības. Tomēr pieņemot simulēta visuma teoriju, ir iespējams iegūt arī labumus.
