Krievu izplatījuma pētnieki kopā ar amerikāņu izplatījuma pētniekiem beidzot ir vienojušies par kopēja projekta uzsākšanu, kuru iecerēts realizēt aptuveni pēc diviem gadiem. Visi noteikti ir dzirdējuši par neatsveramo kosmosa izpētes stacijas ieguldījumu mūsdienu zinātnē un attīstībā. Taču ar to ir par maz, tiekties pēc sasniegumiem un sevis apliecināšanas neviens otram aizliegt nevar. Daudzi arī ir dzirdējuši par amerikāņu astronautu vēlmi pāris desmit gadu laikā izsēdināt cilvēku uz sarkanās planētas, taču bez spēku apvienošanas ar krievu kosmosa pētniekiem, šī iecere būtu krietni vien ievilkusies. Rezultāts ir vienošanās par kopējas kosmosa izpētes stacijas būvi nevis Zemes, bet Mēness orbītā, kas kalpotu kā atbalsts tālākai cilvēka attālināšanās iespējai no dzimtās Zemes.
Kādi mērķi tiek uzstādīti Mēness orbitālajai stacijai:
+ veikt pētījumus par cilvēka iespēju uzturēties pamatīgā attālumā no gravitācijas, kura tam nepieciešama izdzīvošanai
+ veikt dažādus eksperimentus un salīdzīnāt to rezultātus ar rezultātiem, kuri iegūti patreizējajā Starptautiskājā kosmosa izpētes centrā
+ izmantot Mēnes orbitālo staciju, kā platformu uz kuras varētu komplektēt kosmosa aprīkojumu tālāka izplatījuma izpētei
+ vietu no kuras cilvēks varētu sākt apgūt Mēnesi
Kā zināms ilgākais laiks, kuru cilvēks ir spējis pavadīt ārpus Zemes atmosfēras ir astoņpadsmit mēneši, kas, it kā, ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēks varētu sasniegt Marsu. Optimālākie aprēķini rāda, ka pie patreizējajām tehnoloģijām lidojums līdz Marsam varētu ilgt gadu vai nedaudz ilgāk, bet tas ir pie nosacījuma, ka Mars ar Zemi atrodas ar sānu pie sāna, kas notiek aptuveni reizi divos gados, kas protams sarežģī ieplānotā uzdevuma veikšanu. Jo, ja vien astronauti netaisas pavadīt divus gadus pētot sarkanās planētas virsmu, tad tiem nāktos pavadīt traucoties cauri izplatījumam no sešsimts līdz astoņsimts dienas neskaitot laiku, kurš iecerēts izpētes veikšanai uz sarkanās planētas.
lasi, vērtē, komentē 
