Vai zibens spēriens ir bīstams lidmašīnai un tās pasažieriem?2

Nesen Islandes galvaspilsētas lidostā tās darbiniekam izdevās nofotografēt dramatisku brīdi: spēcīgs zibens trāpīja pasažieru lidmašīnai. Kā aviolaineriem izdodas turpināt ceļu pēc tāda zibens spēriena?

Pat atrodoties biroja telpās, Haldors Gudmundsons sajuta, cik spēcīgs ir negaiss un zibens spērieni. Viņš piegāja pie loga un ieslēdza sava viedteletfona fotokameru cerībā, ka varēs nofotografēt zibens uzliesmojumu.
Ilgi nebija jāgaida. Meklētājā parādījās lidmašīna, kas tikko bija izlidojusi no Islandes starptautiskās lidostas Keflavikas. Un Haldors kļuva liecinieks baisam skatam: aviolainerī iespēra zibens!

Tomēr nekas briesmīgs nenotika – lidmašīna, it kā nekas nebūtu noticis, turpināja lidojumu cauri spēcīgajām lietusgāzēm.

«To redzēt bija baisi un reizē arī vienreizēji,» atceras Gudmundsons.

Tas notika 3. oktobrī. Aviokompānijas Wow Air reiss no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas uz Parīzi beidzās kā parasti – normāli, un aviokompānijas pārstāve BBC korespondentam sacīja, ka lainerim nav nekādu bojājumu.

Pēc viņas teiktā, tas nav nekas neparasts, ka lidmašīnā iesper zibens. Bet kā aviolainerim izdodas palikt nebojātam pēc tāda negaidīta elektrošoka, kura enerģija ir 1 aptuveni miljards džoulu – tātad ar enerģiju, kādu rada ceturtdaļtonnas trotila sprādziens?

Izrādās, apvalks, kas aizsargā pilota kabīni un pašu lidmašīnu, vada elektrību, bet elektrības lādiņu cauri nelaiž, tā aizsargājot gan cilvēkus, gan lidmašīnas elektroniku, skaidro britu civilās aviācijas pilotu arodbiedrības (Balpa) biedrs Kriss Hamonds, kurš šobrīd jau ir aizgājis pensijā.


«Lidmašīnas apvalkā ir metālisks ekranēts tīkls, kaut kas līdzīgs elektrību vadošai marlei, ar kuru noklāts viss laineris,» skaidro Hamonds.

Tādā veidā visi, kas atrodas lidmašīnā, ir kā ekranētā kamerā.

Turklāt elektronikai, struktūrsavienojumiem, degvielas tvertnēm ir ļoti spēcīga papildu aizsardzība no ārējiem elektrības lādiņiem.

Pirms aviolaineri tiek nodoti ekspluatācijā, viss tiek rūpīgi pārbaudīts, turklāt pārbaude ietver arī simulētu zibens triecienu.

Hamonds saka, ka Gudmunsona uzņemtā fotogrāfija ir uzskatāma ilustrācija tam, ka lidmašīnā viss strādā tā, kā tam jāstrādā.

Pasažieri, kuri atrodas lidmašīnā, kaut ko var pamanīt – piemēram, cilvēki, kuri aprīlī lidoja divās lidmašīnās, kas virs Londonas iekļuva negaisā, pēc tam stāstīja, ka dzirdējuši spēcīgus sitienus, kad lidmašīnā iespēris zibens.

Agrāk pasažieru lidmašīnas nebija tik labi izolētas, un Hamonds atceras, kā pirms nolaišanās Sanfrancisko viņa lidmašīnā trāpīja zibens un «visi ekrāni nodzisa».

Tiesa gan, aviolaineriem bija arī analogās rokas vadības ierīces un, kamēr elektronika pamazām atjaunoja darbību, Hamonds lidmašīnu nosēdināja Sanfrancisko lidostā, izmantojot rokas vadības režīmu.