Fotografēšana nav mans hobijs, bet reizēm - ir dzīves nepieciešamība.
Zināmu laiku dzīvoju ar iespējām, kuras sniedza mobīlais tālrunis. Diemžēl, ne vienmēr pa rokai pieejamais smārts ir labākais, ar kuru fiksēt darbam un atpūtai nepieciešamos attēlus.
Kādu dienu nonācu pie problēmas - ir jānopērk foto aparāts.
Kaut kāds Fudžiks un Canon ziepītis man jau bija. Bet gribējās iegūt ierīci, kas būtu puslīdz mūsdienīga, un darītu savu darbu (fotografētu) ne pārāk apgrūtinot mani ar tehniskas dabas kaprīzēm.
Godīgi sakot, izvēlas izdarīšana nebija viegls darbs. Uzreiz atmetu Sony, jo no iepriekšējās pieredzes bija slikta atmiņas. Tas mērkaķis 'spīdēja' ar saviem dotumiem tikai labā gaismā. Kad bija jāstrādā slikta izgaismojuma telpās - fokusēšana notika tikai uz - čuju! Domās bija jāiztēlojas objekta atrašanās vieta pēc 4 sekundēm, un jācer, ka Soņka to izdarīs :)!
Visādus Samsungus, Panasonic, Fudži utml. un bezbrendus atmetu uzreiz. Dārgos un smalkos - tipa: Leica utt, mans maciņš nepavelk.
Palika divi monstri - Canon un Nicon.
Ilgi pētiju, svēru un salīdzināju. Beigu beigās nosvēros uz Nikon.
Izvēlējos vecu modeli, bet jaunu kameru (ne no rokas pirktu seconhand). Kāpēc vecu? Tāpēc, ka laiks ir krietni padeldējis cenu, bet jaunajiem modeļiem ir tās pašas iekšas + man nevajadzīgas 'extras' - wifi, touch screen utt.
Tātad, mans jaunais foto aparāts ir Nikon D5200.
Te luuk sanaak labi-leeti-funkcionali jo telefona pamatfuncija vel paliek 
Vienu reizi pamēģināju nobildēt mēnesi, bet nekas īpašs nesanāca 
