No Londonas uz Ņujorku ar ātrāko boeing būtu jālido 7 stundas, bet kāpēc gan neaizlidot 5500 km stundas laikā ar super krutu bezpilota lidmašīnu.
Ūber atklājumi/izgudrojumi3
Kosmosa stacijas robotas iegūst garas kājas. Nasa kosmiskajam robotam līdz šim bija tikai ķermeņa augšdaļa, bet nesen atronautu palīgs Starptautiskajā kosmosa stacijā ir ieguvis arī kājas. Pilnā garumā tās sasniedz trīs metrus, taču nav paredzētas pastaigām atklātā kosmosā. Robots ar kājām var pieāķēties pir virsmām, lai būtu brīvas rokas darbībām ar instrumentiem un tamlīdzīgi.
No Londons uz Ņujorku stundas laikā. Lai veiktu vairāk nekā 5500 km garo distanci no Londonas līdz Ņujorkai, bezpilota virsskaņas lidmašīnai SR-72 vajadzētu tikai 60 minūtes. Tā ziņo amerikāņu aviācijas un kosmonautikas uzņēmuma Lockheed Martin attīstīas nodaļa Skunk Works, kas izstrādā nākotnes lidmašīnas.
32 metrus garāš lidmašīnas maksimālais ātrums būs sešreiz lielāks nekā skaņas ātrums, proti, seši mahi jeb apmēram 7350km/h . Paredzēts ka tā pacelsies spārnos 2030. Gadā. Lai varētu lidot tik milzīgā ātrumā, lidmašīna būs aprikota ar īpaša veida dzinēju , kurā tradicionālais turboreaktīvais dzinējs būs apvienots ar tā dēvēto ātrumspiediena taisplūdes reaktīvo dzinēju, kam nav kustīgu detaļu un kas darbojas tikai virskaņas ātrumā.
Tas ir efektīvāks nekā raķešdzinējs, jo tam nav jāved līdzi skābeklis degšanas procesam. Pēc Lockheed Martin speciālistu domām SR72 būs tik ātra ka to nevarēs pamanīt ar radaru.
Kamenes spēj lidot augstāk nekā citi kukaiņi. To pierāda eksperimenti, kuros kamenēm lika lidot tāda spiediena apstākļos, kādi valda 8000 metru augstumā. Diezgan iespaidīgi ne ?
Piena Ceļa galaktikai vēl divi zari. Līdz šim astronomi strīdējās, vai Piena Ceļa galaktikai ir tikai divi spirālveida zari, taču pētījums, kas veikts Līsdsas universitātes Lielbritānijā, nostiprina priekšstatu, ka kopumā ir četri zari, kas sniedzas no Galaktikas centra uz ārpusi.
Piena Ceļa formu nav iespējas novērot tiešā veidā, jo mēs atrodamies tā iekšpusē. Tāpēc zinātnieki ņemot talkā radioteleskopus Austrālijā, Ķīnā un ASV, 12 gadus novērja ap 1650 jaunu, masīnu zvaigžņu spožumu un attālumu starp tām, zinātnieki secinājuši, ka tā ir izkārtotas četros galvenajos zaros.