To pazīst arī kā Mandžūrijas sēni, tējas kvasu, Japānas sūkli utt.. Jau senos laikos to audzēja Ceilonā, tad Indijā, Krievijā, Mandžūrijā, Ķīnā. Tējas sēni izmanto gan kosmētiskos, ārstnieciskos, gan vienkārši slāpju veldzēšanas nolūkos.
Daudziem tējas sēne liekas mazliet dīvaina pēc izskata – liels, mazliet glums, medūzai līdzīgs masas ķermenis. Bet tai piemīt fantastisks spēks. Tā satur dažādas baktērijas: gan etiķskābes, gan dabiskā rauga baktērijas. Rūgšanas procesa laikā tējas sēnes dziednieciskās īpašības tikai pieaug: tajā veidojas C un B vitamīni, kofeīns, citronskābe un skābeņskābe, askorbīnskābe, glikonskābe, organiskās skābes, miecvielas, fermenti, cukuri, pigmenti.
Tējas sēne labvēlīgi ietekmē veselību un izskatu:
Tējas sēni audzē burkā, parasti trīslitru. To aplej ar siltu, vārītu ūdeni, pieliek nedaudz cukura - uz litru ūdens pieliek 1 - 2 ēdamkarotes cukura. Pēc nedēļas var jau dzert tējas sēni.
Ja sēni kādu laiku nelieto, to var neaiztikt un nepiebarot, taču jāraugās, lai tā nepaliek sausa. Tējas sēne atdzīvojas, kad tai uzlej cukurūdeni. Melnās tējas uzlējums nav obligāts.
Sēnes vajadzībām var gatavot tēju, tajā izšķīdinot 1 – 2 ēdamkarotes cukura uz vienu litru šķidruma. Atdzesē. Reizi mēnesī sēni remdenā ūdenī noskalo. Remdeno tēju ielej trīs litru burkā un tajā ielaiž sēni ar gludo pusi uz augšu. Vispirms tā nogrimst, bet pēc dažām dienām uzpeld.
Par skābenu dzērienu lietošanai tēja pārtop apmēram pēc nedēļas. Ik pēc 2 – 3 dienām uzlējumu papildina ar litru svaigas tējas, bet var arī reizi nedēļā noliet visu šķidrumu, noskalot sēni un pagatavot tai jaunu tēju. Dzert to var ik dienu.
Var izmēģināti dažādas tējas – sēnei pret tām nav iebildumu, un katrs to var izvēlēties pēc savas garšas gaumes. Piemēram, karkade dzērienu iekrāso sarkanu, atgādinot sarkanvīnu.
Burku nedrīkst pārklāt ar vāku, bet tikai ar marli, lai mušas nesadēj oliņas.
Ja gatavo tējas sēnes dzērienu neizlieto, pēc nedēļas virspusē izaug plāna plēvīte, no kuras var izaudzēt jaunu sēni.
Labāk nekā ūdens.
