Šī lidmašīna bija ASV gaisa spēku testa platforma, vairākiem militārajiem projektiem, kas sevī ietver B-2 bumbvedēja izstrādi, advancētu radaru un sensoru testēšanu, novērošanas un operatīvo komandcentru drošas saziņas tehnoloģiju izstrādi.
Šī lidmašīna bija ASV gaisa spēku testa platforma, vairākiem militārajiem projektiem, kas sevī ietver B-2 bumbvedēja izstrādi, advancētu radaru un sensoru testēšanu, novērošanas un operatīvo komandcentru drošas saziņas tehnoloģiju izstrādi.
Laika posmā no 1978. gada līdz 1985.gada ļoti lielā slepenība tika izstrādāta šī neparastā lidmašīna. Kā viena no lietām, ko šī lidmašīna, šai laikā testēja bija stealth tehnoloģijas, proti, cik labi lidmašīna ar apaļām un izliektam formām, var izvairīties no uz zemes bāzētiem radariem.
Tāpat “Pave Mover” programmas ietvaros uz šīs lidmašīnas tika testēti novērošanas sensori un radari, proti, šīs programmas mērķis bija izstrādāt lidaparātu, kurš spētu darboties frontes līnijas tuvumā. Vai mūsdienu kaujas lauku kontekstā, veikt operācijas ienaidnieka tiešā tuvumā, bet paliekot pašam ienaidnieku radaru nemanītam.
Jāsaka uzreiz, ka šī lidmašīna tika izstrādāta ar domu, ka tā būs tehnoloģiju testa platforma un neviens ar viņu neplānoja doties kaujas misijās. Tāpēc, nav ari brīnums, par tās interesanto dizainu, proti, tā bija 17 metrus gara ar 15 metru spārnu izpletumu. Tā svēra 13 tonnas un spēja lidot ar maksimālo ātrumu 462 km/h.
Tāpat šis lidaparāts bija aerodinamiski nestabils, tāpēc tam bija nepieciešama moderna vadības sistēma, kas automātiski veica lidmašīnas stabilizēšanas uzdevumus, kas pilotam ļoti atviegloja lidmašīnas vadīšanu. Patiesība, ja daļa no lidmašīnas vadības sistēmām izietu no ierindas, tad pilotam būtu ļoti grūti novadīt šo lidmašīnu. Tāpēc vairumam būtisko sistēmas daļu, bija redundances elementi, lai kļūmes gadījumā, kopējā sistēmas veiktspēja neciestu - proti, lidmašīna nenokristu no debesīm.
No pirmā lidojuma 8 februāri 1982.gadā, šī lidmašīna veica vairāk kā 135 testa lidojumus un gaisā pavadīja vairāk kā 250 stundas. Šai laikā, tika likti būtiski pamati B-2 bumbvedēja izstrādei, tāpat testēti un pilnveidoti sensori, kuri vēlāk tika izmantoti E-8 Joint STARS novērošanas lidmašīnas un uzbrukuma vadības sistēmām.
ASV gaisa spēki šīs lidmašīnas eksistenci atzina oficiāli tikai 1996. gadā, 11 gadus pēc šī projekta slēgšanas. Kā viens no iemesliem, lielajai slepenībai ap šo lidaparātu ir tas, ka tas bija daļa no lielāka projekta, proti, ASV mērķa izstrādāt uzbrukuma stealth lidaparātus. Un viss, kas ar to bija saistīts, tika turēts un tiek turēts lielā slepenībā.