›

Sniegā nirstošo lapsu noslēpumi 1

64 0

Esmu lapsa. Ir janvāris. Esmu izsalkusi. Bet mans ēdiens slēpjas 3 pēdas apakšā, zem sniega. Tā ir dzīva, maza un kustīga pele. Kā lai to noķer, to nemaz neredzot?

Parasta lapsa ir spējīga sadzirdēt kurmi, peli vai cirsli 25 pēdu attālumā, kas rosoties rada knapi dzirdamas skaņas. Un lapsa uzlido gaisā - skraidošās peles ātrums un trajektorija, jebkādas vēja pūsmas, zemes dziļums, sniega dziļums - bet kaut kādā mistiskā veidā lapsa ir spējīga piezemēties tieši uz peles, sagrābjot to starp priekšķepam vai zobos.

Lidojuma trajektoriju lapsa... Autors: violetbird Sniegā nirstošo lapsu noslēpumi

Lidojuma trajektoriju lapsa var regulēt ar astes palīdzību. Bet pirms pāris gadiem kāds Čehu zinātnieks pamanīja ko dīvainu...

Jaroslav Cerveny nolēma pavērot čehu sarkanās lapsas medod peles. Kopā ar 23 medniekiem un lauka biologiem viņš novēroja apmēram 600 lēcienus pēc pelēm sniegā 84 lapsu izpildījumā, dažādās vietās un laikos.

Izpētot veiktos novērojumus... Autors: violetbird Sniegā nirstošo lapsu noslēpumi

Izpētot veiktos novērojumus, atklājās īpatnējs paterns - nez kāpēc Čehu lapsas visbiežāk lec tieši uz Ziemeļaustrumiem, ar 20 grādu nobīdi no magnētiskā Ziemeļpola. Lielākā daļa lēcienu ir neveiksmīgi, bet, kad lapsa trāpa tieši šajā lekšanas virzienā, lēciens 73% gadījumu ir veiksmīgs. Lecot tieši pretēji, uz dienvidrietumiem, - 60% gadījumu atalgojas ar maltīti. Bet citi virzieni lapsām neder - uz dienvidiem, uz rietumiem, vai vēl kaut kurp - vien 18% veiksme.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Lapsas dod priekscaronroku... Autors: violetbird Sniegā nirstošo lapsu noslēpumi

Lapsas dod priekšroku šim lēkšanas virzienam neraugoties uz laiku, gadalaiku, laikapstākļiem vai vēja virzienu - tātad šī lēkšanas virziena izdevīgums ir konstanta lieta. Cerveny uzskata, ka tas var būt izskaidrojams ar to, ka lapsas jūt zemes magnētisko lauku. Putni, bruņurupuči, haizivis un skudras arī to izmanto, bet lapsa ir pirmais mums zināmais dzīvnieks, kas pielieto to medībās.

Cerveny teorija vēl nav apstiprinājusies - lapsās vēl nav atrastas magnētisko lauku uztverošas šūnas vai kristāli - tas prasīs laiku. Bet ja teorija ir pareiza, tad lūk kā tas varētu strādāt:

Just magnētisko lauku ir kā staigāt ar lukturīti pie galvas vai jostas, kas, pavērsts uz leju fiksētā leņķī, izgaismo kādu punktu uz zemes. Lai arī kurp tu ietu šis punkts vienmēr ceļo ar tevi. Tu vari to sajust tāpat kā varētu saredzēt gaismas staru no lukturīša, kas nekad nenodziest.

Lukturīša stars ir analogs Zemes magnētiskā lauka lejup vērstajai līknei. Dzīvnieki savukārt prot izmērīt attālumu no šīs magnētiskā lauka līknes līdz sevīm. Kad lapsa dzird peli rosāmies zem sniega, tā atros punktu, kurā leņķis, kādā skaņa nonāk līdz ausij, sakrīt ar zemes magnētiskā lauka līkni. Kad šie lielumi sakrīt, lapsa, kā izmantojot dārgumu karti, uz kuras ir liels, trekns punkts "X", zina kurp doties.