Smilšu jeb putekļu vētra ir dabas parādība, kuru Latvijā praktiski nevar novērot. Dažkārt novērojamo putekļu pūšanu pa Latvijas pilsētu nenotīrītām ielām vai pludmales sauso smilšu nelielas vērpetes brāzmaina vēja brīžos, nevar salīdzināt ar īstu un spēcīgu smilšu vētru.
• Smilšu vētras pārsvarā notiek tuksnešu un pustuksnešu reģionos Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Dažkārt smilšu vētras notiek arī stepju un mežastepju reģionos.
• Smilšu vētra rodas, kad spēcīga vēja plūsma un brāzmas atrauj no zemes virsmas nelielas tās daļiņas. To veicina zemes virskārtas pārliekais sausums un spēcīgais vējš.
• Atkarībā no zemes virskārtas mehāniskā sastāva un tās mitruma ir nepieciešams ap 10 m/s un spēcīgāks vējš, lai sāktos smilšu vētra.
• Smilšu vētras var pārvietot milzīgu daudzumu smilšu un putekļu. Tās pārvietojas kā milzīga blīva siena līdz pat 1,6 km augstumā. Atkarībā no augsnes krāsas arī smilšu vētra iegūst līdzīgu toni – pelēku, dzeltenīgu vai sarkanīgu.
• Smilšu vētras laikā strauji samazinās redzamība. Gaišā dienas laikā dažu minūšu laikā var iestāties pilnīga nakts.
• Pēdējo 50 gadu laikā smilšu vētru skaits Sahāras tuksnesī, kas ir viena no lielākām smilšu vētru rašanās vietām pasaulē, ir pieaudzis 10 reizes. Dažkārt putekļi no šīm smilšu vētrām tiek pārnesti pāri Atlantijas okeānam (> 7 000 km).
• Smilšu vētras pārsvarā rada negatīvu efektu (auglīgo augšņu erozija, lauksaimniecības augu postījumi, redzamības samazināšanās avio un auto transportā, veselības traucējumi), tomēr tās dod arī pozitīvu rezultātu (nosēdušies minerālie putekļi no Sahāras ir mēslojums Amerikas kultūraugiem, Atlantijas okeānā iekrītošie putekļi papildina nepieciešamo dzelzs daudzumu ūdenī).
• Ar smilšu vētrām daļēji var cīnīties, stādot vēja aizsargjoslas, ievērojot pareizu augu seku un augsnes apstrādi.
Nav brīnums, ka 525. gadā pirms mūsu ēras Sahāras tuksnesī smilšu vētras laikā gāja bojā Persijas cara Kambiza 50 000 vīru karaspēks. Ieputināja smiltīs, radīja bailes un paniku, pazudināja.
