Jauns pētījums ir atklājis sēņu radītu aktivitāti, kas ir līdzīga nervu šūnu elektriskajai aktivitātei. Turklāt šķiet, ka aktivitātes modeļi ir salīdzināmi ar cilvēku valodas struktūrām.
Sēnes var "runāt", izmantojot līdz 50 "vārdiem"17
Ja impulsi var ietekmēt citu šūnu aktivitāti sēņu tīklā, tad tas ir atklājums, kas varētu ļaut labāk saprast, kā notiek saziņa starp mikoloģiskiem organismiem.
Datorzinātnieks Endrjū Adamackis no Rietumanglijas universitātes Apvienotajā Karalistē spēja identificēt līdz pat 50 dažādiem “vārdiem” vai elektrisko impulsu aktivitātes grupām, ko radīja pētītie sēņu tīkli.
Par sēņu radīto elektrisko "trokšņošanu" ir zināms jau gadiem, taču, analizējot šo aktivitāti tā, it kā tā būtu valoda, varētu ļaut atklāt daudzas lietas, ko mēs nezinām, ko šī parādība īstenībā nozīmē.
"Pieņemot, ka sēnes izmanto elektriskās aktivitātes impulsus, lai sazinātos un apstrādātu informāciju micēliju tīklos, mēs sagrupējam šo elektrisko aktivitāti vārdos un sniedzām lingvistisku un informācijas sarežģītības analīzi par sēņu radīto aktivitāti," raksta Adamackis savā jaunajā rakstā.
Adamackis pētījumā izmantoja četras dažādas sēnes. Pie tām tika pievienoti elektrodi, lai reģistrētu elektrisko aktivitāti. Impulsi dažādu sēņu sugām atšķīrās kā biežumā, tā arī, cik ļoti ilgi tie turpinājās. Daži impulsi varēja ilgt pat līdz 21 stundai.
Tika pierādīts, ka Schizophyllum commune sēnes veido vissarežģītākos “teikumus”, bet kopumā vidējais sēņu “vārda garums” ir 5,97, mērot pēc impulsu grupām, kas atbilst tādām valodām kā angļu (4,8) un krievu (6).
"Mēs nezinām, vai pastāv tieša saistība starp sēņu impulsu modeļiem un cilvēku runu," intervijā laikrakstam Guardian pastāstīja Adamacikis. "Iespējams, ka nē, bet no otras puses, informācijas apstrādē ir daudz līdzību starp dažādām sugām. Man bija interesanti salīdzināt."
Lai arī salīdzinājums ar cilvēku valodu ir kaut kas ievērojams, pēc tā nevar pateikt, par ko sēnes "runā". Ņemot vērā, ka sēņu dzīve ir salīdzinoši vienkārša, nav daudz variantu, par ko sēnes varētu runāt, iespējams, par pašu nepieciešamāko, par to, kas ir vajadzīgs izdzīvošanai.
Ekologs Dens Bebers no Ekseteras Universitātes Apvienotajā Karalistē, kurš nebija iesaistīts pētījumā, apgalvo, ka vēl ir daudz ko pētīt, pirms mēs varam būt droši, ka sēnes runā viena ar otru.
"Lai gan ir interesanti, interpretēt to kā valodu šķiet pārāk entuziastiski, un tam būtu nepieciešams daudz vairāk pētījumu, pirms mēs Google tulkotājā varēsim ieraudzīt sēņu valodu, "The Guardian izteicās Bebers.