Pāris desmitgadēs bērzs no mazvērtīgu koku sugas teju sodības kļuvis par līdzvērtīgu sāncensi priedei un eglei. Šīs sugas iespaidīgā atraudziba ļauj tikt pie augstvērtīgām mežaudzēm salīdzinoši īsā laikā.
Aug kā nezāle, - dažkārt dzird sakām par atraudzīgo bērzu. Atstāsi kādu teritoriju novārtā, un, skat, bērzu audze jau priekšā. To izskaidro fakts, ka bērzs ir pioniersuga. Labā ražas gadā katrā bērza spurdzē var būt līdz pat 450 sēklām, bet spurdžu ir tik daudz, ka viens vienīgs koks saražo līdz pat 9-10 miljoniem sēklu. Būtu ideāli, ja šādi ar garantiju varētu tikt arī pie kvalitatīvas audzes, tomēr tik vienkārši tas nav.
Augstražīgu bērza plantāciju ierīkošanā un arī mežaudžu atjaunošanā priekšrodzības ir selekcionētam strādāmajam materiālam. Tāpēc bērza selekcija un strādmateriāla pētījumi ir viena no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silva prioritātēm jau pāris desmitgades. Līdztekus priedei un eglei šī koku suga pārliecinoši ir izvirzījusies starp tautsaimniecībā nozīmīgākajām. Izrādās, uz bērzu labi attiecināma paruna: neskati vīru no cepures. Ārēji nepateiksi, ka pēc mehāniskajām īpašībām, cietības un blīvuma bērza koksni var pielīdzināt ozolam. Vienīgais trūkum - tā ir neizturīga āra apstākļos, īpaši mitrumā.
