Saules sistēma sastāv no Saules un objektiem, kas riņķo ap to. No tiem objektiem, kas riņķo ap Sauli vislielākās ir astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas ap tām, bet pārējie ir ievērojami mazāki objekti, piemēram, pundurplanētas un mazie Saules sistēmas objekti, piemēram, komētasun asteroīdi.
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta. Merkurs apriņķo Sauli 88 dienās, tā arī ir planēta ar lielāko orbītas ekscentritāti. Merkuram nav pavadoņu. Merkurs ir arī mazāks par Saules sistēmas lielākajiem pavadoņiem, Jupitera pavadoni Ganimēdu un Saturna pavadoniTitānu. Merkurs pie debesīm ir samērā spožs, taču, tā kā tas atrodas netālu no Saules, to ir grūti novērot Saules spožuma dēļ. Merkura virsmu klāj daudzi krāteri, un Merkura virsmas attēlus var viegli noturēt par Mēness virsmas attēliem — tie ir ļoti līdzīgi. Daudzie krāteri liecina, ka planēta jau miljardiem gadu ir ģeoloģiski neaktīva. Merkura virsmā ietriekušies neskaitāmi asteoroīdi un komētas, zemākajos apvidos lava, kas izplūdusi virspusē, aizpilda krāterus, veidojot nosacītus līdzenumus.
Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules. Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas vidējā temperatūra sasniedz 462 °C. Tādējādi Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta. Apmēram 80% Veneras virsmas veido vulkāniskie līdzenumi. Uz Veneras ir daudzreiz vairāk vulkānu nekā uz Zemes. Veneras augstākie kalni- Maksvela kalni, paceļas 10,8 km augstumā virs planētas virsmas vidējā līmeņa. Uz Veneras ir ļoti daudz meteorītu radītu krāteru. Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis Mēness. Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debess ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa, skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiemmeteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu". Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsam ir divi pavadoņi Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām. Marsam ir relatīvi blīva atmosfēra, kas sastāv lielākoties no oglekļa dioksīda (95,32%), slāpekļa (2,7%), argona (1,6%) un skābekļa (0,13%). Marsa diennakts garums ir aptuveni 24,6 stundas. Temperatūra uz ekvatora svārstās no +30 °C pusdienlaikā līdz −80 °C pusnaktī. Polu tuvumā temperatūra var kristies līdz −143 °C. Tagad Marss ir sauss un auksts, bet par to, kāds klimats bijis senatnē, eksistē vairākas hipotēzes.
Jupiters ir piektā planēta no Saules un pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns. Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot. Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130 °C. Jupiteram ir spēcīgs magnētiskais lauks. Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoņi. Pirmos četrus Jupitera pavadoņus atklāja jau 1610. gadā Galileo Galilejs. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap Saturnu, tikai mazāku. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% ūdeņradi un 20% hēliju, pārējais ir amonjaks un metāns. Dziļāk viela paliek blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam.
Saturns ir sestā planēta no Saules. Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta un tālākā planēta, ko no Zemes var redzēt ar neapbruņotu aci. Planēta ir nosaukta romiešu dieva Saturna vārdā. Saturna īpaša pazīme ir tā gredzens, kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir daudz pavadoņu veseli 61. Saturnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Kopš 2004. gada Saturnu pēta zonde Cassini no planētas orbītas.
Urāns ir septītā planēta no Saules. Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra un ceturtā lielākā pēc masas. Urānam ir vismaz 27 pavadoņi, kā arī gredzenu sistēma, kas sastāv no vismaz deviņiem šauriem gredzeniem. Urānam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.
Neptūns ir astotā planēta no Saules. Neptūns ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā. Neptūns tika atklāts 1846. gadā, taču jau iepriekš matemātiķi Urbēns Leverjē un Džons Adamss bija noteikuši tā orbītu. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks kā Urāns, Neptūna masa ir lielāka par Urāna masu. Neptūnam ir 14 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 planetārie gredzeni. Neptūnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Temperatūra Neptūna atmosfēras augšējā slānī ir −215 °C.
Mošs esmu stūlbs, bet nekad neesmu sapratis kā pie velna var zināt kāda ir temperatūra un atmosfēra piem. saturnā, neptūnā urānā, ja mēs knapi esam tikuši līdz marsam??? 
Neptūns tika atklāts 1846. gadā - Neptūna masa ir lielāka par Urāna masu. Neptūnam ir 14 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 planetārie gredzeni. Neptūnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Temperatūra Neptūna atmosfēras augšējā slānī ir −215 °C. Viņi to visu tajā laikā ar tālskati noteica? 
