Laikapstākļi uz Zemes mēz būt nepatīkami vai bīstami, bet citu saules sistēmā tie ir pilnīgi neiedomājami. Tur ir vēji, kas traucas iznīcinātāju lidmašīnu ātrumā, ledaina metāna lieti un seštūraini mākoņi, kā arī smilšu vētras kas ieskauj visu planētu.
Saules sistēmas LAIKAPSTĀKĻI4
154
6
Itāļu astronoms Džovanni Skjaparelli 1877. Gadā bija pavērsis savu teleskopu pret Marsu. Viņš novēroja planētas virsmas taisnes līnijas – tās izskatījās pēc kanāliem , kas savieno okeānus. Arī citi astronomi novēroja kanālus, un amerikānis Pērsivals Louels izteica pieņēmumu, ka tos būvējušas saprātīgas būtnes.
Mūsdienās ir zināms, ka pētniekus maldināja optisks māns un ka Marss ir tuksnešaina planēta. To varam apgalvot pilnīgi droši, jo cilvēka sūtītās zondes tur pabijušas. Toties uz Saules sistēmas planētām ir milzum daudz neparastu meteorloģisku parādību – arī par to vairs nav šaubu, jo mūsdienās astronomi ir izpētījuši visus šos debess ķermeņus.
Reklāma
Augstākā temperatūra. Uz Veneras izkustu svins. Biezās oglekļa dioksīda atmosfēras dēļ temperatūra uz mūsu kaimiņplanētas sasniedz gandrīz 500 grādu.
Spiediens, kāds mēs būt 900 metru dziļumā zem ūdens , un ārkārtējais karstums padara Veneru par īpaši nepatīkamu uzturēšanās vietu. Neviesmīlīgajā atmosfērā pat visizturīgākās uz šo planētu nosūtītās zondes spējušas daboties tikai pāris stundu.
Kaut gan Venera nav vistuvāk Saulei riņķojošā planēta, tā tomēr ir viskarstākā. Tas skaidrojams ar vairākus desmitus kilometru biezo oglekļa dioksīda slāni, kas aiztur Saules siltumu. Lielāko daļu planētas atmosfēras veido siltumnīcas efekta gāze, nodrošinot 464 grādus vidējo temperatūru. Tāpēc Venera, lai gan ir Zemes vistuvākā kaimiņiene un pēc lieluma ļoti līdzīga mūsu planētai, nākotnē tomēr nekļūs par mūsu mājokli.
Piemēram, svins izkustu uz karstās Veneras virsmas, pār kuru lidinās no sīkiem sērskābes pilieniem veidoti mākoņi. Temperatūra uz planētas ir pastāvīgi augsta un būtiski nemainās. Tāpat kā uz Zemes, arī uz Veneras vēsākās ir kalnu virsotnes, kur temperatūra samazinās līdz 447 grādiem, bet zemienēs tā paceļas līdz 477 grādiem.
Jau kopš 2006. Gada kosmiksā zonde Venus Express seko līdzi Veneras temperatūrai. Ierīce VIRTIS uztver infrasarkano starojumu, kas izlaužas caur biezo atmofēru un atklā cik karsta ir planētas virsma.
Tev patiks šie raksti
