Tā kā iepriekš lielu ievērību izpelnījās mans raksts par ekskursiju uz bijušajām urāna raktuvēm Roneburgā, Vācijā, tad nolēmu uztaisīt rakstu mūsu pašu bijušo kodolobjektu – Salaspils kodolreaktoru. Man tajā sanāca paviesoties pirms pāris gadiem.
Kodolreaktors tika uzbūvēts pēc vietējo fiziķu iniciatīvas. Būvniecības darbi sākās 1959. gadā un turpinājās divus gadus. Kodolreaktors tika svinīgi atklāts 1961. gada 9. oktobrī, kas sakrita ar kaut kādu Padomju varai nozīmīgu datumu, kaut gan pirmo reizi tas tika iedarbināts jau septembrī un kritiskā masa tika sasniegta 25. septembrī pulksten 17:02.
Salaspils kodolreaktors bija vienīgais civilais pētnieciskais kodolreaktors Baltijā. Igaunijā tika uzbūvēta kodolzemūdeņu bāze, uz kurieni man pagaidām nav sanācis aizbraukt, savukārt Lietuvā – Ignalīnas AES.
Kodolreaktorā tika veiktas neitronu aktivācijas analīzes, pētījumi radiācijas cietvielu fizikā, radiācijas ķīmijā, radiobioloģijā, u.c.
2010. gadā iznāca grāmata “Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi”. Tā nav pieejama pārdošanā, taču, ja tev ir pazīstams kāds fiziķis vai enerģētikas jomā strādājošais un ir iespēja grāmatu aizņemties, iesaku to izlasīt.
Savas pastāvēšanas laikā Salaspils kodolreaktora fiziķi sadarbojās ar citiem pētnieciskajiem reaktoriem un institūtiem gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās, tika uzņemti praktikanti no Irākas, Ziemeļkorejas un Lībijas. Daži no Latvijas kodolfiziķiem kādu laiku strādāja Irākā un Lībijā.
Labots 03.09.
Pēc neatkarības atgūšanas reaktora darbināšana kļuva ļoti dārga. Reaktors nespēja pats sevi uzturēt, 50 % nācās prasīt no valsts budžeta. Reaktorā tolaik strādāja ap 70 darbinieku, kuriem, protams, vajadzēja maksāt algu. Nākotnē būtu vajadzējis arī pirkt kodoldegvielu. 1990. gadā Krievija pārtrauca kodoldegvielas tirdzniecību un visus atlikušos gadus kodolreaktors darbojās uz iepriekš iepirktajām rezervēm.
1995. gadā tika pieņemts valdības lēmums par kodolreaktora darbības apturēšanu. Kā intervijā atzina bijušais kodolreaktora galvenais inženieris Valdis Gavars, arī paši kodolfiziķi uzskatīja, ka nedrīkst ņemt tik daudz no valsts vienai salīdzinoši mazai nozarei.
Salaspils kodolreaktors pārstāja darboties 1998. gada 19. jūnija pulksten 13:00 un tika nolemts to demontēt.
Izlietotā kodoldegviela 2008. gadā tika aizvesta uz Krieviju, savukārt atlikušie radioaktīvie atkritumi, aptuveni 1200 kubikmetru, joprojām atrodas uz vietas. Kodolreaktora teritorija tiek apsargāta un tiek veikts regulārs gruntsūdeņu monitorings.
Demontāža, kuru biju paredzēts pabeigt vispirms 2013. un vēlāk 2015. gadā, dēļ tā arī nav notikusi. Iemesli tam ir dažādi, taču divi būtiskākie ir finansējuma trūkums - demontāžu bija paredzēts uzsākt 2009. gadā, kas nenotika ekonomiskās krīzes dēļ - un vietas trūkums Latvijā vienīgajā radioaktīvo atkritumu glabātuvē "Radons".
Interesanti fakti...
* Kodolreaktora būvdarbi tika pabeigti 1961. gada pavasarī. Visas ap reaktora baseinu esošās sienas, logi, grīdas, kā arī pats baseins, bija jānomazgā, pretējā gadījumā visi putekļi kļūtu radioaktīvi. Tīrīšanas darbus bija jāveic reaktora darbiniekiem padomju laikā populāro – un obligāto - talku laikā. Viena no tām iegāja reaktora vēsturē: sestdienā, 1961. gada 22. aprīlī, no 37 darbiniekiem 8 neieradās vispār, savukārt 7 vēlāk aizlavījās prom.
* Kodolreaktors bija atvērts viesiem un tiek lēsts, ka gadu gaitā to apmeklējuši aptuveni 50 000 cilvēku, galvenokārt skolēni.
* Pirms reaktora iedarbināšanas bija nepieciešams pārbaudīt aktīvās zonas konstrukcijas stabilitāti, piepildot reaktora baseinu ar destilētu ūdeni un mērot vibrācijas. Tas savukārt radīja problēmu – kā šīs mērierīces pēc tam dabūt laukā? Destilēts ūdens bija dārgs un baseina iztukšošana un jauna ūdens sagatavošana prasītu laiku un naudu. Ķīmiķis Beno Eiduss ierosināja izmantot nirējus. Sākotnēji ideja tika noraidīta, bet pēc tam īstenota.
* Pie reaktora baseina savulaik atradās glābšanas riņķis, jo darbinieki uzskatīja, ka tāds nepieciešams katram baseinam.
* 1981. gadā reaktora telpās notika teātra izrāde. Tas notika nejaušības pēc. Oļģerts Kroders tajā laikā iestudēja lugu, kuras darbība norisinājās kodolreaktorā un vēlējās labāk izprast kā strādā kodolreaktors un ko nozīmē pašam tajā strādāt. Kroders un aktieri kādu laiku pavadīja ēnojot darbiniekus un, dodoties prom, Kroders piedāvāja nospēlēt gatavo izrādi Salaspils reaktorā. Darbinieki piekrita, taču, baidoties no sanitārās inspekcijas, palūdza pasākumu neafišēt. Izrāde notika 18. aprīlī un to apmeklēja aptuveni 200 reaktora darbinieku un viesu no Fizikas institūta.
