Tādā ziņā sāpes pelēm ir lipīgas, tā pat kā mums, piemēram, gripa. Jebkura pele, kura uzies to vietu, kur cita pele ir gulējusi sāpēs, palielinās jūtīgumu sāpēm sevī (nu nezinu gan, cik tas ticami vispār izklausās un vai saprotiši uzrakstīju).
19. oktrobrī zinātnieki tiešsaistes eksperimentā pierādījuši, ka sāpes var pāriet no viena dzīvnieka uz otru, bez jebkādiem ievainojumiem vai slimības gadījumiem.
Sarežģītas attiecības pastāv starp psihosociālo vidi, sāpju pieredzes un uztveres mehānismu, kā arī sāpju socialo komunikāciju, kurai zinātnieki cecšas rast atbildi.
Šajā eksperimentā tika testēta sāpju sociālā komunikācija, kad vienā un tajā pašā telpā atradās vairākās peles. Vienai pelei tika inficēts alkohols un morfijs, lai redzētu cik spēcīgi kļūst sāpju stimuli (hiperalgēzija).
Pelēm, kā starpnieks starp sāpju stimuliem ir ožas signāli, kas tika atklāts ar mehānisku, termisku un ķīmisku testu palīdzību. Kā jau augstāk tika minēts, kad peles jūtot otras peles sāpēs tajā vietā, kurā tā pele ir mocījusies ar sāpēm.
Klātesošajās pelēs nav saskatāms nemiers un hormonu izdalīšanās virsnieru garozā un to nevar izskaidrot vizuāli atkarībā no saindēšanās vai stresa izraisītas hiperalgēzijas. Šie eksperimenti atklāj daudz un dažādas attiecības starp sociālo vidi un sāpju uzvedību, kurā peles ir eksperimenta modelis.
Pētījumi turpinās joprojām un eksperimenta peles tiek pienācīgi izmitinātas un pārbaudītas. Takā dzīvnieku aizstāvjiem lūdzams lieki te nediskutēt par to, ka tiek mocīti dzīvnieki u.t.t.!
Cilvēks ir pilnīgi veltīgi iedomājies, ka ir vienīgā būtne uz planētas ar jūtām!
