Sieri nogatavojas speciālos pagrabos vai alās pie konstantas temperatūras 12 grādos pēc Celsija skalas un konstantā mitrumā - 90%.
Sieros izveido gaisa caurumus, lai kopā ar gaisu sierā iekļūtu pelējuma sēne.
Pelējums, kuru redzam uz zemenēm dobēs, Botrytis cinerea (pelēkais pelējums), izmanto vīndari Francijā, Ungārijā un Vācijā.
Pateicoties šim "cēlajam" pelējumam, tiek radīts tād vīns kā franču Sauternes (Bordo plantācijās). Pelējums rodas uz baltajām vīnogām, to miza kļūst ūdens caurlaidīga un vīnogas novīst, jo šķidrums iztvaiko, bet līdz ar to saturs kļūst koncentrēts.
No šadām vīnogām iegūts vīns esot pasakains, ar samtaini saldas garšas un aromāta kombināciju (rozā marmelādes, akācijau ziedu, liepziedu medus, greipfrūta un persiku džema garšas un smaržas toņiem).
Penicillinum notatum ir pelējuma sēne, no tās pirmo reizi ieguva antibiotikas britu zinātnieks sers Aleksandrs Flemings.
Raksts man ļoti patika, plusiņš godam nopelnīts. Tikai, lūdzu, izlabo pāris vietās - nevis "ekspidīcija", bet "ekspedīcija" 
