Agrāk tādi cilvēki kā Bonija un Klaids, Al Kapone bija ārpus likuma un tika apbrīnoti un cienīti. Diemžēl viņu pastāvēšana bez ļaunās sistēmas nebūtu iespējama un viņu eksistēšana kā sistēmas daļa bija attaisnojama ar sistēmas nepilnībām. Opozīcija padarīja tikai spēcīgāku pašu sistēmu (Putins par laimi/diemžēl to ignorē). Taču stāsts ir par mūsdienu brīvības cīnītājiem. Tie ir hakeri un viņu grupējumi. Viens nav cīnītājs un tas pats ir attiecināms uz virtuālo vidi. Protams, ir bijuši, ir un būs ģēniji, kas varēs vienatnē pārvērst datoru sistēmas par haosa iemiesojumu (http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Misija-uzlauzt-dzivi/716257 ), bet daudz plašāk ir pazīstamas hakeru apvienības. Cīnīties pret tādām ir grūtāk nekā vientuļiem vilkiem un jāatzīst, ka tā ir cilvēku pašnoteikšanās tiesību realizācija. Ja kāds uztraucas, ka valdības izseko cilvēkus, tad atcerēsimies tādi kā Anonymous veic hipotētisku pretspiegošanu parastā lietotāja labā.
Jebkura veida nebrīve ir ilūzija, jo cilvēkiem patīk ērtības un uzvedība pēc noteikta modeļa, kas noved pie brīvprātīgas atteikšanās no izvēles tiesībām. Paldies hakeriem, kas atgādina par mūsu tiesībām.