Eksoplanētu meklējumos uzsvars tiek lits uz Zemie līdzīgām planētām, starp citām meklējot arī Zemes dvīņu māsu. Taču Vašingtonas štata Universitātes petnieki Dirka Šulces - Makuča (Schulze-Makuch) vadībā jautājumu aplūkoja plašāk, no zināmajām eksoplanētām atlasot planētas, kas ir vēllabāk piemērotas dzīvības pastāēšanai nekā Zeme.
Viņi izvēlējās planētas, kas ir vecākas, lielākas, siltākas un iepējams, mitrākas nekā Zeme. Vēlamā saimniekzvaigzne pieder pie K spektra tipa klases, tā ir nedaudz vēsāka par Sauli, ar garāku galvenās secības stadiju, kas nodrošina planētai stabilu enerģijas plūsmu.
Nkataloga atlasīja 5 - 8 miljardus gadu vecas planētas. Vēl vecākas planētas varētu bū zaudējušas sākotnējo iekšejo siltumu, un tām nebūtu magnētiskā lauka. Par piemērotām tika uzskatītas planētas, kuru izmēri ir līdz 10% lielāki un masa līdz 1,5 reizes lielāka nekā Zemei, jo tajās turpinās radioaktīvās sabrukšanas radītā sasilšana, kā arī to gravitācijas spēks spēj ilgāk saglabāt atmosfēru. Un, visbeidzot, izvēlējās apmēram par 5 grādiem siltākas planētas, uz kurām ie šķidra ūdens pazīmes.
Pētnieki atrada 24 kanditātes, kas gan ne visiem kritērijiem atbilst vienlaikus, taču šie rezultāti noderēs, izvēloties eksoplanētas turpmākai detalizētai izpētei.