›

Par spoguļkamerām - kā tikt prom no režīma "Auto"?8

156 0

Šis raksts ir veltīts visiem tiem, kam patīk fotografēt. Jo īpaši tiem, kas iegādājušies DSLR spoguļkameras, taču kaut kāda iemesla pēc 90%+ no visām fotogrāfijām iet ar režīmu “Auto”, un it kā gribētu kontrolēt kameru vairāk, taču tā nekad līdz galam nav bijis skaidrs, kā to lai izdara. Jo – līdz ko ieslēdz “A”, “S”, “M” un sāk spēlēties ar uzstādījumiem – gaidāmais efekts sasniegts netiek.. Un vienkāršs un saprātīgs manuālis patiesībā maz kur atrodams. Pats tādu meklēju – gāja grūti. Ja izlasot šo ievadu, vari saskatīt sevi – tad šis raksts ir Tev un tas plīdzēs saprast pamata konceptu, ko darīt, lai beidzot atvadītos no režīma “Auto”. Ja sen viss ir zināms par šo tēmu – ingore it. P.S. raksts būs vienkāršā valodā, un profesionāļiem lūdzu komentēt konstruktīvā veidā! emotion

Tad nu pie lietas Ko dara... Autors: juurasfricis@speles Par spoguļkamerām - kā tikt prom no režīma "Auto"?

Tad nu pie lietas. Ko dara fotokamera? Ja atkāpties no tehnoloģijas – tad tā ir ierīce, kas nofiksē/ieraktsa redzmo gaismu veidā, kā rezultātā mēs varam iegūt attēlu. Agrāk tas bija negatīvs un fotolaboraotorijā attīstītas bildītes. Šodien – elektroniski faili, piemēram, JPG. Gaisma sastāv no fotoniem – tās ir elementārdaļiņas gaismas nesējas. Vairāk fotonu – vairāk gaismas.

Kas ir interesanti - idejas līmenī jau gadus 100 nekas nav mainījies, ja nu vienīgi - filmiņu negatīvus ir nomainījuši elektroniski sensori..

Nu OK, laikam jau jāatzīst, ka drīzāk iet runa par kaut ko šādu. Taču visi viņi ķēra un droši vien turpinās ķert gaismu emotion

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Kādā veidā gaisma nonāk un... Autors: juurasfricis@speles Par spoguļkamerām - kā tikt prom no režīma "Auto"?

Kādā veidā gaisma nonāk un tiek apstrādāta fotokamerā? Darbiņu būtība paveic 3 pašas galvenās detaļas – 1. objektīvs ar diafragmu, 2. slēdzis un 3. sensors. Un tieši šādā secībā.

Ja saules gaismas nav, tad protams, ka vajadzēs citu gaismas avotu.

Ko dara sensors? Tas ieraksta saņemto gaismu un nodod info talāk, lai fotokameras procesors uztaisītu fotogrāfiju. Saņemot gaismu sensors ir spējīgs ierakstīt saņemto gaismu ar dažādu intensitāti, proti, sensoram var atšķirties jūtīgums. Rezultātā viņš ir spējīgs ierakstīt normālu attēlu gaišā dienas laikā, un gandrīz tik pat normālu attēlu vakarā, kad gaismas jau ir mazāk. Lai to izdarītu, atliek vien paaugstināt sensora jūtību. Kā var fotogrāfs var kontrolēt sensora jūtību? To var izdarīt mainot “ISO”. Zemākais ISO, piemēram 100 – tas ir arī zemākais sensora jūtīgums. Augstākais ISO, piemēram 12800 – tas ir augstākais jūtīgums. Tātad – ISO800 būs 8 reizes gaišāks nekā ISO100. ISO1600 būs vēl 2x gaišāks nekā ISO800. Utt. Bet pats būtiskākais ko atcerāties – kamerai ir sensors. Un to var kontrolēt ar ISO palīdzību!

Slēdzis, tā ir otra lielā detaļa. Ko tas dara? Ja īsi – tad slēdzis ir tas, kas nostrādā fotogrāfijas uzņemšanas brīdi – noslpiežot pogu “fotografēt”. Ko tieši notiek? Slēdzis noorganizē to, ka tas atver gaismai ceļu uz sensoru un pēc brīža aizver ciet. Tas parasti notiek sekundes daļā. Jo ilgāk slēdzis ir atvērts – jo vairāk gaismas saņem sensors, un un bilde ir gaišāka. Kā kontrolēt slēdzi? To var darīt mainot kameras “Shutter Speed” (S). Piemēram uzstādot Shutter Speed 1/125 – nozīmēs vienu simtdivdesmit piekto daļu no sekundes. Attiecīgi, sanāk ta, ka palielinot laiku, kad slēdzis ir atvērts arīdzan varam iegūt vairāk gaismas. Bet jau atkal būtiskākais ko atcerēties – kamerai ir slēdzis. Un to var kontrolēt ar Shutter Speed palīdzību!

Reklāma

Un visbeidzot trešā būtiskā detaļa – objektīvs. Tas vienkārši laiž cauri gaismu – to pašu gaismu, kas caur slēdzi nonāk uz sensora. Objektīvam atskaitot citus faktorus ir būtisks faktors “Gaismas caurlaidība”. Attiecīgi tas var laist cauri vairāk vai mazāk gaismas. Kā to var kontrolēt? To var kontrolēt mainot “Aperture” (A). Parasti šo rādītāju izsaka ar decimālskaitli, kas pēc idejas parāda gaismas pretestību obkjektīvā. Tātad – jo šis rādītājs ir zemāks, jo mazāka pretestība -> foto gaišāks. Piemēram Aperture 4.0 būs 2 reizes gaišāks nekā 8.0. Savukārt Aperture 2.0 būs vēl divas reizes gaišāks, nekā 4.0. Šo mēdz arī saukt par diafragmas atvērumu. Un sanāk tā, ka atverot diafragmu, tiek samazināta gaismas pretestība, kā rezultāta objektīvam iet cauri vairāk gaismas un bilde ir gaišāka! Būtiskākais ko atcerēties ir tas, ka kamerai ir objektīvs. Un to var kontrolēt ar Aperture palīdzību.

Es atvainojos par šo liriku, kas augšā. Bez tās nevar, lai varētu labi sparast, ko dari.. Profesionāļi te varētu uzreiz piebilst, ka es daudz ko nepateicu, kas bija jāsaka, gaišums tā ir gaismas intensitāte, nevis gaišums, utt. Taču es cenšos ievērot kaut kādu secību, lai palīdzētu saprast. Vēlreiz – gaisma pirmkārt ienāk caur objektīvu, otrkārt iziet caur slēdzi, kas atverās uz noteiktu laika posmu un aizveras ciet, un treškārt nonāk uz sensora, kas precīzi to visu nofiksē. Rezultātā tiek izveidota fotogrāfija. Jūs pamanīsiet, ka pie viesiem 3 kameras pamatelementiem (objektīvs, slēdzis un sensors) es beigās pakomentēju, ka var iegūt vairāk gaismas! Un gaisma ir tas par ko cīnās ikviens fotogrāfs. Viss, protams, nav tik vienkārši ka gribētos, bet lai labāk saprastu, ejam uz priekšu.

Lai viss būtu gana vienkārši, laikam jau jāsāk ar pašu sarežģītāko. Kā fotografēt, izmantojot fotokameras režīmu “M” (Manual)? Šis piemērs būs balstīts pamatā uz Nikon kameras kontrolēm, taču pēc analoģijas atradīsiet tādas pašas funkcijas uz jebkuras citas kameras. Lai būtu uzskatāmāk, te būs daži vienkārši soļi, kas ir jāizdara, lai viss labi izdotos.

Pirmkārt ieslēdzam režīmu “M”.

Reklāma

Atrodam normālu un labi izgaismotu objektu, ko labprāt nofotografētu. Vēlams novietojiet kameru uz stabilas pamatnes. Nu jeb arī pārliecinaties, ka foto uzņemšanas brīdī kamera jūsu rokās būs iespējami nekustīga.