Nesenie būtiskākie kosmosa atklājumi6
239
2
Apdzīvojamas planētas
2009. gadā kosmosā palaistais NASA aparāts Kepler, kas paredzēts speciāli tā dēvēto eksoplanētu meklēšanai, divās zvaigžņu sistēmās atklāja trīs “superzemes” – planētas, kas ir smagākas par Zemi, bet vieglākas par gāzu gigantiem. Sistēmā Keplers-62 ar bālo K2 tipa punduri centrā atklātas piecas eksoplanētas, no kurām trīs atrodas pārlieku tuvu zvaigznei, tāpēc uz to virsmas nevar būt ūdens, bet divas pārējāš – Keplers-62e un Keplers-62f – izvietojušās potenciāli apdzīvojamā zonā, un tās var klāt okeāni. Abu planētu rādiuss ir lielāks nekā Zemei, un pilnu apgrizienu apkārt savai zvaigznei tās veic attiecīgi 267 un 122 zemes dienās. Un vēl viena tāda “zeme” atklāta sistēmā Keplers-69, k veido Saulei līdzīga zvaigzne un divas planētas, no kurām viena – Keplers-69c – atrodas pontenciāli apdzīvojamā zonā. Tās rādiuss ir par 70 % lielāks nekā Zemei, un plinu apgriezienu ap zvaigzni tā veic 242 zemes dienās.
Gigantiskie geizeri
Atklāti no mūsu Galaktikas dzīlem nākoši gigantiski lādētu daļiņu izmetumi jeb “geizeri”, kas sasnedz līdz pat 50 000 gaismas gadu garumu – proti, aptuveni pusi no Galaktikas diametra. Šīs jaudīgās straumes ir elektromagnētiskais starojums un lādētās daļiņas, kas radušāš zvaigžņu veidošanāš procesos Galaktikas centrā pēdējo dažu simtu miljonu gadu laikā. Daļiņu plūsmas ātrums ir aptuvnei 1000 kilometru sekundē. Zinātnieki to uzskata par labu jaunumu, jo, pirmkārt, šī plūsma nevirzās Zemes virzienā, otrkārt – beidzot radusies iespēja izpētīt mūsu Galaktikas magnētiska lauka veidošānaš un uzturēšanas noslēpumu, jo šiem “geizeriem” ir noteicoša loma tā pastāvēšanā.
Reklāma
Melnā cauruma griešanās ātrums
Zināms, ka supermasīvie melnie caurumi ir katrā mums patlaban zināmajā galaktikā. Izmantojot kosmisko aparātu NuSTAR, astronomiem izdevies pilnībā precīzi izmērīt supermasīva melnā cauruma griešanās ātrumu, kas izrādījies ļoti tuvs gaismas ātrumam. Tāpat izdevies arī noteik supermasīvā melnā cauruma izmēru – tā diametrs ir aptuveni trīs miljoni kilometre. Zinātnieki pauž – tik liels melnā cauruma griešanās ātrums liecina, ka tas veidojies viena vai vairāku vērienīgu matērijas aprīšanas procesu rezultātā. Turklāt ir pieņēmums, ka atsevišķos gadījumos ar melnā cauruma pieaugšnas proce radušos enerģiju ir pietiekami, lai apturētu sekojošo galaktikas izplešanos.
Trešā mums vistuvākā zvaigzne
Sešarpus gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta trešā mums vistuvākā zvaigzne. Tuvāk Saules sistēmai ir tikai sistēma Alfa Centaura – 4,3 gaismas gadu attālumā, un zvaigzne Barnarda – aptuveni sešu gaismas gadu attālumā. Jaunatklājums ir brūno punduru pāris, kas griežas viens ap otru, un tas nodēvēts par WISE 1049-5319. Brūnie punduri ir zvaigznes, kuru masa nav pietiekama, lai kodolā iedarbinātu termodinamiskos procesus. Šie objekti izstaro ievētojami mazāk gaismas, tāpēc tos grūti
Okeāni uz Marsa
Ūdens uz Marsa atrasts jau sen, turklāt tā krājumi tikai polu ledājos vien izrādījušies tik lieli, ka ar tiem pietiktu liela dziļuma un kolosālu izmēru okeānu veidošanās procesam. Nesen marsgājējs Curiosity pirmo reizi veica urbumu Marsa virsmā un paņēma vesture primos akmens iežu paraugus no citas planētas, un jau drīz uz daudziem no šiem paraugiem atklāja kalcija sulfāta pēdas. Proti, faktiski tas ir ģipsis, kas nozīmē to, ka šie ieži bijuši kontaktā ar ūdeni. Savukārt jau nakamajā gājienā marsgājējs “parakājās” vēl citas vietās uz Marsa un aptuveni 60 centimetru dziļumā atrada gruntūdeņu pēdas. Visjaunākie no pavadoņa MRO iegūtie dati liecina, ka ūdens uz Marsa bijis vairāk pirms trim miljardiem gadu, kas vērtējams kā dzīvības pastāvēšanai labvēlīgs periods.
Tev patiks šie raksti
