Nesenie būtiskākie atklājumi kosmosa [2]7
Visums tomēr ir vecāks
Varbūt ne īpaši daudz un būtiski, tomēr mūsu Visums ir vecāks – vismaz par 100 miljoniem gadu. Tas konstatēts, izveidojot jaunu reliktā starojuma karti, kā rezultātā konstatērs, ka Visumam ir 13,8 miljardi gadu, turklāt tas izplešas mazliet lēnāk, nekā uzskatīts iepriekš. Tajā air arī vairāk mums saskatāmās parastās matērijas (4,9 %) un neredzamās tumšās matērijas (68,3 %). Savukārt tumšās enerģijas izrādījies mazāk, nekā bija domāts. Jāiebilst, ka reliktais starojums ir radioviļņi, kurus Visums izstaroja pašā savas eksistēšanas sākumā, un tie sevī satur informāciju par visu tā vēsturi.
Jauns Neptūna pavadonis
Rūpīgi izpētot visjaunākos Habla teleskopa fotouzņēmumus, kuros redzami Neptūna gredzeni, pētnieki atklāja, ka viens no šķietamajiem plankumiem faktiski ir šīs planētas pavaonis, kuram dots nosaukums S/2004 N1 un kurš ir pēc skaita 14. un izmērā vismazākais – tā diametrs ir tikai aptuveni 19 kilometri. Tā orbīta ir 105 521 kilometra attālumā no planētas un atrodas tieši starp divu citu Neptūna pavadoņu Larisas un Proteja orbītām. Pilnu apgriezienu ap planētu jaunatklātais pavadonis veic 23 zemes stundu laikā.
Uz Marsa tomēr ir bīstami
Zem no kosmiskās radiācijas aizsargā magnētiskais lauks, kas novirza lielāko tiesu daļiņu. Par otru tāda veida filtru var uzskatīt Zemes atmosfēru. Savukārt, lai atrastos ārpus mūsu planētas magnetosfēras, zinātnes ļaudīm vēl nopietni jādomā – kā sevi tur pasargāt. Neiepriecinoši dati saņemti no amerikāņu uz Marsu nosūtītā kosmiskā aparāt Curiosity. Īpašais radiometrs RAD, kura uzdevums ir novērtēt radiāciju gan lidojuma laikā, gan atrodoties uz Marsa, diemžēl fiksējis, ka uz Marsa ir divreiz lielāka radiācija, nekā iepriekš bija paredzēts. Līdz ar to pagaidām ir spēka šāda prognoze: bez nopietna ģenētisko izmaiņu riska cilvēki uz Marsa atrasties nevar.
Lielākā spirālveida galaktika
Astronomi Pāva zvaigznājā atklājuši spirālveida galaktiku NGC 6872, kas izrādījusies ievērojami lielāka, nekā uzskatīts iepriekš. Atklājums autoriem izdevās līdzās šai galaktikaii atklāt nelielu apgabalu, kas būtbā ir šīs galaktikas pavadonis, lai gan veidojums pats arī atzīstams par galaktiku. NGC 6872 garums ir piecreiz lielāks pat mūsu Piena Ceļu un ir aptuveni 522 000 gaismas gadi.
Superjaudīga vētra uz Saturna
Saturns ir viena no Saules sistēmas piecām planētām, kuru no Zemes var saskatīt, kā mēdz teikt, ar neapbruņotu aci. Zinātnieki jau sen bija ievērojuši, ka Satuns ir visnotaļ vējaina planēta – tur gaisa plūsmu ātrums mēdz sasniegt 500 metrus sekundē un vētras ir 20 reizes lielākas par jebkuru, kas kaut kad vispār novērota uz Zemes. Tā tas ir arī patlaban. Galvenā šīs planētas vētru atšķirība no tām, kas novērojamas uz Zemes, ir neiedomājami grandiozie apjomi un šaušalīgi lielais griešanās ātrums. Turklāt patlaban uz Saturna novērojamā vētra iesākusies jau pirms vairākiem gadiem. Tās diametrs ir aptuveni 2000 kilometru jeb aptuveni puse no Austrālijas. Zīmīgi, ka vienīgā līdzība ar Zemes stihijām ir tā, ka arī šīs gigantiskāš un nepārejošās vētras centrā viss ir rāms un mierīgs.