Novaja Zemļa efekts ir neparasts optisks fenomens, kuru pirmo reizi aprakstīja ceļotāji, kas devās cauri Novaja Zemļa salu arhipelāgam, kas atrodas Krievijas ziemeļu daļā Ziemeļu ledus okeānā. Pirmo reizi šo parādību dokumentēja 1597. gada Holandiešu jūras ceļotājs Villems Barents savā trešajā ekspedīcijā uz Ziemeļu Ledus okeānu, meklējot veidu, kā no Atlantija okeāna nokļūt Klusajā okeānā. Barrenta kuģis nespēja nokļūt tālāk par Novaja Zemļa salām, kur iesprūda uz vairākiem mēnešiem. Tuvojās ziema un ar katru dienu Saule pie horizonta parādījās aizvien īsāku laiku. Pēdējo reizi viņi sauli redzēja 3. novembrī un necerēja to ieraudzīt līdz pat 8. februārim.