"Nanometrs ir viena miljardā daļa no metra,tas ir aptuveni miljons reižu mazāks nekā punkts šī teikuma beigās." - Loģiska saka, šis teikums apgalvo, ka punkts teikuma beigās ir metru liels.
Nanozinātne bija populāra arī 1970-tajos, tikai tā saucās koloīdu zinātne (vai arī kā tas tiek saukts latviski, man plašāks zinātnisko vārdu krājums angļu valodā).
1. Nanoroboti vēl neeksistē, to izstrāde ir tikai nākotnes plānos. Turklāt tā izskatīties tie nevar. Ja viena ne īpaši liela organiskā molekula ir apmēram nanometra izmērā, tad, protams, var spriest arī par to, cik "gluds" tas nanorobots būs. Piemērs nano "mašīnītei" - http://www.its.caltech.edu/~roseanna/0420_nanocar.jpg. "Riteņi" griezties nevar dubulto p saišu dēļ, uzķīmiķota "just for fun", nevis tādēļ, ka varētu iznākt kas jēdzīgs.
2. Kas tas ir? Aproce?
3. Nav nano. Pārāk milzīgs.
4. Diez vai nano. Nevar noprast izmērus, taču nano tāpat vien nofotografēt ar parastu fotokameru nevar.
5. Laikam bilde tāpat vien ielikta, jo ne par tēmu.
6. Nav nano. Turklāt tā ir datorgrafika = muša neeksistē.
Ja runā par nano, iztēlojies, ka apraksti molekulu. Nanotehnoloģija iekļauj visu, kura vismaz vienas dimensijas izmēri ir starp 1 un 100 nanometriem. Pat cilvēka šūna jau ir 10 000 nanometru liela, bet tā šūna taču nav redzama, tāpēc visas tās milzīgās, aptaustamās un acij redzamās ierīces nekādi nevar saukt par nanotehnoloģijas ierīcēm.
Bet pastāv arī ar nanotehnoloģiju saistīti briesmu draudi,un iespējams,ka nanomašīnas varētu nekontrolējami savairoties un sabojāt daudzus dabas objektus. 
