Vienu no lielākajām Antarktīdas ledājiem kausē silts jūras ūdens. Zinātnieki raizējas, ka tas kusīs arvien pieaugušā ātrumā, liekot celties Pasaules okeāna līmenim.
Raizēs par ledus kušanu Antarktīdā parādījies jauns pavērsiens. Līdz šim klimata pētneiki uzskatīja, ka visnestabilākais ir Rietumantarktīdas ledus klājs, taču nesen, izpētot milzīgu ledāju Austrumantarktīdā, atklājies, ka tas, iespējams, ir tuvu sabrukumam. 2019. gadā NASA ar satelīta mērījumu palīdzību izstrādāja jaunas, detalizētas kartes, kas aptver sauszemes masas zem Antarktīdas ledus cepures, un te nu ģeologi piedzīvoja lielu pārsteigumu. Austrumantarktīdā zem Denmena ledāja slēpjas milzīga aiza. Tā ir 100 kilometrus gara un 20 kilometrus plata, bet dziļumā sasniedz 3500 metru zem jūras līmeņa. Tādejādi tā ir visdziļākā aiza uz sauszemes. No tās dibena līdz ledāja augšpusei ir četri kilometri ledus, tātad tas satur kopumā 8000 kubikkilometru jeb vairāk nekā 7300 miljardus tonnu ledus. Nesen NASA pētnieki izanalizēja datus par ledāja attīstību pēdējos 24 gados un piepākās neskaidrības joprojām saistās ar zemledāja gultni, kur ledājs tieši saskaras ar klintsiežiem zem milzīgas ledus masas spiediena.
Pētījums liecina, ka laikā no 1996. līdz 2018. gadam kontaktpunkts ir pārvietojies piecus kilometrus uz rietumiem. Tādejādi jūras ūdens ir ietiecies tik tālu zem ledāja, ka tas drīz pa nogāzi ieplūdīs dziļajā aizā. Pēc zinātnieku domām, tas var aizsākt tādu kā apburto loku, kurā siltais jūras ūdens arvien vairāk kausēs ledāju, padarot to aizvien vairāk nestabilāku. Pamazām ledājs zaudēs saķeri ar klintāju. Jūras ūdens no apakšas iespiedīsies ledājā un veidos plaisas, līdz pēdīgi aizā esošais ledus salūzīs sīkākos gabalos, kas strauji ieslīdes jūrā aisbergu veidā. Zinātnieki neizsaka prognozespar to, cik ilgu laiku šāds process turpināsies, tomēr viņi ir aprēķinājuši, ka milzīgā ledāja pilnīga izkušana liktu Pasaules okeāna līmenim celties par 1,5 metriem.
