Tā noteikti bija viena no briesmīgākajām, ja ne briesmīgākā diena Zemes vēsturē, kurā ne tikai nomira dinozauri, bet arī palika neizdzēšamas pēdas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē. Pagāja daudzi gadi kopš nejauša atklājuma līdz tam, ka mēs varam pilnīgi droši apgalvot, ka tieši asteroīds vai vienā iznīcināja visu Zemes ekosistēmu.
1980-tajos gados tika atklāts slānis ar asteroīda radītiem putekļiem. Tas sakrita ar laiku, kad notika dinozauru izmiršana. Nākamajā desmitgadē, precīzāk 1996. g. tika apstiprināts, ka daļēji sauszmē un daļēji jūrā esošās riņķveida struktūras ir milzīgs 180 km diametrā liels krāteris.
Tagad ir apstiprināts, ka šajā krāterī arī ir atrodami tie paši asteroīdu radītie putekļi. Kā gan var noteikt, ka tie asteroīdu putekļi? Atšķirībā no vietējās izcelsmes nogulumiem, tajos ir paaugstināts irīdija daudzums. Šis un citi elementi ir raksturīgi kosmiskajiem ķermeņiem un tik pat kā nav sastopami uz Zemes. Paņemtajā paraugā no asteroīda trieciena rezultātā radušās krātera centra šis nogulumu slānis bija tik biezs, ka zinātniekiem izdevās veikt tā datēšanu un precīzi noteikt laiku, kad notika sadursme.
Lai izslēgtu iespējamo kļūdu, papildu analīzes tika veiktas Beļģijas, Austrijas, ASV un Japānas laboratorijās. Šis irīdiju saturošais slānis ir atrasts visapkārt pasaulei. Jo tuvāk Jukatanas pussalai, jo augstāks irīdija daudzums nogulumos. Ņemot vērā, ka asteroīds varēja būt vairāk nekā 10 km diametrā, tas nav nekas pārsteidzošs. Kā apgalvo zinātnieki, tad uzreiz pēc trieciena atmosfērā radās milzīgs putekļu daudzums, bet, lai tie nosēstos, vajadzēja vien kādus 20 gadus. Pietiekami ilgs laiks, lai lielākā daļa no dzīvnieku un augu sugām izmirtu.
Uzreiz pēc trieciena Zemi pārņēma ugunsgrēki, bet tie, kas neaizgāja bojā ugunsgrēkos, mira tiem sekojošājā ziemā, ko izraisīja milzīgais putekļu daudzums, kas bloķēja Saules gaismu,
Uz Čikšulubas krāteri pie Jukatanas pussalas tiek plānota papildu ekspedīcija, kuras laikā zinātnieki cer atrast arī asteroīda-dinozauru slepkavas gabaliņus.
