Mēs dzīvojam melnajā caurumā!14

Melnajam caurumam, gravitācija ir tik milzīga, ka tai pretoties praktiski nav iespējams.

Apkārt melnajam caurumam pastāv notikumu horizonts.

Tā ir robeža, no kuras vairāk nekas netiek ārā. Jo tuvāk jūs atrodaties pie melnā cauruma, jo lielāka ir gravitācija.

Tikko jūs šķērsosiet notikumu horizontu, jūs vairāk nespēsiet atrauties no melnā cauruma.Un tas notiks ar jebkuru objektu.

Neviens nevarēs pārvarēt notikumu horizontu. Pat ne informācija. Tieši tāpēc, ja skatīsieties uz melno caurumu, viņš jums liksies melns. Tas ir tāpēc, ka pat gaisma nespēs pārvarēt šo robežu.

Pastāv ļoti daudz masīvu objektu, kuri no sākuma nebija tik masīvi.

Objekts var savu masu palielināt. Taču, lai kļūtu par melno caurumu, ir nepieciešams uzņemt milzīgu apjomu masas.

Par melnajiem caurumiem parasti kļūst zvaigznes.

Savas milzīgās gravitācijas dēļ, zvaigzne cenšas saspiesties pēc iespējas mazāka. Taču tam pretojas kodoltermiskā reakcija, kura atrodas zvaigznes centrā – kodolā.

Šeit pastāv divi varianti.

Tajā brīdi, kad zvaigznes degviela beigsies, zvaigzne vai nu atdzisīs un viņas gravitācijas spēks samazināsies, vai nu, ja tā ir ļoti masīva zvaigzne, viņa sāks samazināties, spiest sevi kopā gravitācijas spēka ietekmē, nepaspējot atdzist.

Zvaigznes masa nepaliks mazāka, taču tā radiuss samazināsies. Tādā veidā, zvaigznes blīvums palielināsies.

Milzīga masa savācas kopā arvien mazākā un mazākā diametrā.

Teorētiski, objekts var samazināties bezgalīgi.

Jo blīvāks paliks objekts, jo lielāka paliks gravitācija apkārt viņam. Taču katram objektam pastāv robeža, kur objekts vairāk nepaliks mazāks. To sauc par gravitācijas rādiusu.

Ja tomēr, objekta rādiuss, kļūs mazāks par gravitācijas rādiusu, tad objekts kļūst par melno caurumu.

Gravitācijas rādiuss ir atkarīgs no objekta kopējās masas.

Piemēram Zemei, uz kuras mēs dzīvojam, gravitācijas rādiuss ir nedaudz lielāks par 1cm.

Iztēlojamies, ka ja Zemi samazina ar viņas pašreizējo masu nedaudz lielāku par 1cm, viņa pārvērtiesies par melno caurumu.

Zvaigzne, kura samazina rādiusu dēļ sava gravitācijas spēka, agri vai vēlu kļūs mazāka par savu gravitācijas rādiusu. Un tālāk, jau nekas nespēs viņu apturēt.

Viņa turpinās samazināties līdz punktam ar bezgalīgu blīvumu. Šo punktu sauc par Singularitāti.

Definīcija – objektu, kura rādiuss ir mazāks par viņa gravitācijas rādiusu, sauc par melno caurumu.

Un tagad nedaudz padomāsim.

Paskatieties uz mūsu Visumu. Ko var par viņu pateikt?

Visums ir milzīgs un ar milzīgu masu.

Jā tieši tā, Visumam ir masa, un Visums ir ļoti smags.

Šajā momentā rodas kaut kas ļoti interesants.

Visuma gravitācijas rādiuss ir 5*10^27

Taču, pašreizējais Visuma rādiuss ir 4*10^26

Un tas ir krietni mazāk, nekā Visuma gravitācijas rādiuss.

Līdz ar to, sanāk ka Visums ir melnais caurums.

Mēs dzīvojam iekšā melnajā caurumā.

Interesanti ir tas, ka Visums izplešas, lai gan pēc būtības melnā cauruma diametram vajadzētu samazināties līdz singularitātei, taču tas nenotiek. Visums izplešas.

Šeit ir jāsaprot, ka šī teorija neapgāž Lielā Sprādziena teoriju. Viņa pat stiprina šo teoriju, par Lielo Sprādzienu.

Teorētiski, pirms izveidojās Lielais Sprādziens, Visums sastāvēja no objekta ar bezgalīgi lielu blīvumu – singularitāte. Visums nepārvērtās par melno caurumu. Visums vienmēr bija melnais caurums.