166 000 000 sekstriljoni tonnu jeb 34 Saules masas. Tāds kopējais svars ir diviem lielākajiem melnajiem caurumiem, kurus zinātnieki ir novērojuši saplūstam.
Pirms četriem gadiem fiziķi ar detektoru LIGO pirmoreiz izmērija gravitācijas viļņus. Signāls pienāca no diviem melnajiem caurumiem, kas bija saplūduši. Tagad zinātnieki ir atklājuši, ka kopš tā taika šādas sadursmes ir notikušas deviņas reizes. Turklāt vienā gadījumā divi kopā saplūdušie melnie caurumi sasnieguši jaunu masas rekordu.
Gravitācijas viļņi ir parādības, ko Alberts Eiņšteins prognozēja relativitātes teorijā. Einšteins sniedza jaunu priekšstatu par telpu, kā ceturto dimensiju pievienojot laiku. Viņa teorija vēsta,ka četrdimensiju laiktelpu izkropļo gravitācijas viļņi, kas veļas caur Visumu. Tie ir pavisam niecīgi, un mēs varam izmērīt tikai tos, kuri rodas Visuma iespaidīgākajos notikumos, piemēram, melno caurumu saplūšanā, un pat tad ir vajadzīgi ārkārtīgi jutīgi detektori. LIGO detektori sastāv no kilometriem gariem tuneļiem, pa kuriem lāzera stari šaudās starp spoguļiem šurpu turpu. Kad cauri plūst gravitācijas vilnis, tas pārbīda spoguļus par niecīgu attālumu, un detektori to reģistrē. Jauno novērojumu vidū ir notikums, kurā saplūst divi melnie caurumi ar 50 un 34 Saules masām. Tie atradās deviņu miljardu gaismas gadu attālumā, un tosavienošanās notika pirms apmēram deviņiem miljardiem gadu. Visu šo laiku gravitācijas viļņi ir bijuši ceļā pie mums.
Zinātne cer, ka gravitācijas viļņu papildu mērijumi āus izzināt Visuma melno caurumu noslēpumus. Piemēram, joprojām nav skaidrs, cik bieži tie saplūst un vai pagātnē to sadursmes bija biežākas.
Bez ņ....
