Mūsdienu humānistiskajā sabiedrībā, cilvēks ir visuma centrs. Mums nav zināmas citas radības, kas piedzīvotu pilnvērtīgāku pieredzi, justu plašāku emociju spektru, kuras pārņemtu dziļākas pārdomas, skatoties zvaigžņotās debesīs un kuru prātos dzimstu cēlāki abstrakti ideāli. Mēs attaisnojam zinātniskus pētījumus ar laboratorijas žurkām un gaļas lopu pakļaušanu nožēlojamiem apstākļiem, jo uzskatām, ka tie nav spējīgi just tik smagas ciešanas kā tās, ko sev aiztaupām ar jaunu eksperimentālu zāļu izmēģinājumiem un gaļas audzēšanas industriju. No šīs loģikas izriet – ja mēs sastaptu par mums attīstītākas būtnes, tām būtu tiesības uzlabot savu dzīves kvalitāti uz mūsējās rēķina. Augsto tehnoloģijas kompānijām aktīvi strādājot pie vispārīga mākslīgā intelekta (MI) izveides, vadošie nozares zinātnieki ir pārliecināti, ka šāda tikšanās ne tikai ir neizbēgama, bet tikai 20 gadus tālā nākotnē.