Jaunas uzņēmēju vajadzības un iespējas, ko tie sagaida no informācijas tehnoloģijām, izvirza jaunus izaicinājumus programmatūras izstrādātājiem. “Axence” pārstāvji ir pārliecināti, ka vīzija par neatkarīgu sistēmu, kad IT administrators uzņēmumā ir tikai novērotāja lomā, pavisam drīz kļūs par realitāti. To nosaka arī apstāklis, ka mainās uzņēmēju viedoklis par IT infrastruktūras vadības programmatūru.
Pagājušajā desmitgadē svarīgākais IT aspekts bija standartizācija, tagad priekšroka ir aizsardzībai. Vadības programmatūras ražotāji cenšas apmierināt pieaugošās korporatīvo klientu vajadzības un savos risinājumos ievieš tādas aizsardzības funkcijas kā ārējo ierīču pieejas tiesību noteikšana, pieslēdzoties uzņēmuma tīklam.
Mainās arī uzņēmēju viedoklis par lietotāju darbības novērošanu. “Ja agrāk tika bloķēta pieeja sociālajiem tīkliem vai interneta vietnēm bažās par to, ka darbinieki darba laikā slinkos, tad tagad bloķēšana un lietotāju novērošana tiek uzskatītas par preventīvajiem pasākumiem pret datu noplūdi un tīkla inficēšanu ar ļaunatūru,” apgalvo “Axence” tehniskā atbalsta inženieris Marcins Matuževskis.
Ka norāda M.Matuževskis, uzņēmumu administratori ir sākuši vairāk sekot, vai organizāciju darbinieki neatver durvis kiberuzbrukumiem, vai nav negodīgi attiecībā pret savu darba devēju. Šādi kontroles mehānismi kļūst arvien ierastāki IT vadības programmatūrā.
Tāpat ir novērojama tendence, ka uzņēmēji labprātāk izvēlas daudzfunkcionālus risinājumus, integrētus rīkus ar vienu vadības konsoli, nevis daudz un dažādu rīku izmantošanu. IT vadībā automatizācija kļūst arvien svarīgāka. Lietotāji cer, ka programmatūra spēs veikt vairumu funkciju automātiski, lai varētu samazināt IT nodaļas darba slodzi un cilvēcisko kļūdu iespējamību.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru saskaras vadības programmatūras izstrādātāji, ir programmu risinājumu pielāgošana uzņēmējdarbībā izmantojamajām attālinātajām un personālajām ierīcēm (BYOD tendence). “Pagaidām pirmie ražotāju soļi aptver šādu ierīču novērošanu un inventarizāciju, taču vēlāk nāksies ķerties pie tīkla aizsardzības pret mobilajiem apdraudējumiem,” ir pārliecināts “Axence” risinājumus piedāvājošās sabiedrības “Baltimax” produktu vadītājs Deivids Švēgžda.
Uzņēmēji arvien vairāk rūpējas arī par potenciālu kļūdu, datu noplūdes vai hakeru uzbrukumu prognozēšanu, lai nevajadzētu likvidēt šādu kļūdu sekas. Pie tā var pieskaitīt arī lietotāju profilu veidošanu atbilstoši viņu ikdienas uzvedībai. IT administrators var vairāk uzmanības veltīt problemātiskiem lietotājiem, vienlaikus dodot vairāk brīvības tiem, kuru uzvedība neizraisa risku. Šāda novērošanas datu analīze sniedz informāciju par to, kuram darbiniekam, piemēram, vajadzētu noklausīties papildu lekcijas par datora un interneta drošu lietošanu.
Vadības programmatūras izstrādātājiem izaicinājums ir arī lietu internets. Viņiem nākas lauzīt galvas par to, kā būs jāinventarizē un jānovēro tāda veida ierīces, kuras pavisam nesen pat vēl netika uzskatītas par tīkla ierīcēm. Progresu piebremzē vien tas, ka pagaidām vēl nav vienotu sakaru vai pieslēgšanās standartu. Taču ražotāji cer, ka lietu interneta ierīču novērošana palīdzēs administratoriem pārvaldīt viedā biroja sistēmas.
